“Iepazīstoties ar latviešu biedrībām, secināju, ka pastāv trīs dažādas grupas: biedrības, kas darbojas, kultūras iestādes, kas apdzīvo senāk celtos biedrību namus, un biedrības, kas strādā ar citu nosaukumu. Visām trim raksturīgi kopīgi mērķi – latviešu kultūrmantojuma saglabāšana, tradīciju tālāka attīstība un latviskā gara dzīve.” Tā grāmatā “Latviešu biedrības Latvijā: vēsture vai nākotne?” raksta autore Ilze Būmane. Par grāmatu vairāk uzzināt varēja Jāņa Čakstes piemiņas dienā Jelgavas Latviešu biedrībā rīkotajā pasākumā, kurā viesojās arī grāmatas autore.
Izdevums lasītāju iepazīstina ar 22 latviešu biedrībām, kas mūsdienās darbojas valsts vēsturiskajos novados – Kurzemē, Zemgalē, Vidzemē un Latgalē. I.Būmane stāsta, ka pieejamais informācijas apjoms par katru biedrību un uzticamība tai bijusi atšķirīga. Atsevišķos gadījumos viņa ilgas stundas pavadījusi Misiņa bibliotēkā, pētot senos laikrakstus un meklējot vārdus, uzvārdus. “Grāmatā nedrīkst rakstīt to, kas nav pārbaudīts,” norāda autore.
Rīgas biedrības dibināšana 1868. gadā pavēra ceļu latviešu biedrību tapšanai visā Latvijā – 19. gadsimtā dibināta Jelgavas Latviešu biedrība, Bukaišu, Jūrmalas, Saldus biedrības. Jelgavas biedrība (dibināta 1880. gadā, atjaunota 1990. gadā) ir otra vecākā tūlīt aiz Rīgas biedrības, kura pērn svinēja 150. gadskārtu.
Īsts biedrību veidošanās uzplaukums tika piedzīvots 20. gadsimtā, līdz 1940. gadā padomju okupācijas vara tās slēdza. Jau atmodas laikā tika atjaunotas Daugavpils un Krāslavas latviešu biedrības, Ikšķiles Kultūras biedrība, pārējās pirmajos neatkarīgās Latvijas gados. Visjaunākās ir Jēkabpils (dibināta 2008. gadā), kā arī Piebalgas un Torņakalna latviešu biedrības (dibināta 2010. gadā).
Jaunais izdevums tapis kopdarbā ar visām 22 latviešu biedrībām, kā arī sniegts ieskats vairāku novadu biedrību vēsturē un mūsdienu kultūras attīstībā. Apraksti par latviešu biedrībām parāda mūsdienu situāciju un ietver problēmas, kuras prasa risinājumu, piemēram, par jaunākās paaudzes līdzdalību, par biedrību vietu nacionālās attīstības spektrā. Kā uzsver visi latviešu biedrību biedri – tautas gara spēks ir drošība valsts pastāvēšanai.
Izdevuma 224 lappuses ilustrētas ar latviešu biedrību un novadu muzeju fotoattēliem un dokumentu kopijām. Noslēgumā – Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidenta Ojāra Spārīša vēlējums. “Gan Rīgas Latviešu biedrības, gan pārējā Latvijas teritorijā savulaik dibināto biedrību pastāvēšanas jēga ir bijusi mūsu tautiešu valsts apziņas audzināšanā, kas 1918. gadā rezultējās ar Latvijas valsts dibināšanu. Mums ir sava zeme, sava valsts un savi likumi, sava izglītība un zinātne, savas ražošanas un kultūras attīstības programmas, kas prasa nepārtrauktu valsts apziņas audzināšanu un stiprināšanu arī mūsdienās. Latviešu biedrībām ir iespēja piedalīties Latvijas sabiedrības pasaules uzskatu, ētikas un vērtību sistēmas veidošanas procesā. Ar kādām metodēm, kādiem līdzekļiem tas veicams 21. gadsimtā, atbildes ir jāmeklē katrai biedrībai pašai,” tā O.Spārītis.
Grāmata izdota kā veltījums Rīgas Latviešu biedrībai 150 gadu jubilejā, kas atzīmēta pērn, par tās biedru līdzekļiem.
