Pasaulē pēdējos gados arvien biežāk ir sastopama kāda agrāk mazpazīstama kaite. Tā ir gastroezofageālā atviļņa slimība.
Pasaulē pēdējos gados arvien biežāk ir sastopama kāda agrāk mazpazīstama kaite.
Tā ir gastroezofageālā atviļņa slimība.
Daudzi cilvēki sūdzas par dedzināšanu, pilnumu un diskomfortu pakrūtē. Tas notiek, ja kuņģa saturs tiek atsviests barības vadā. Tādējādi tas tiek bojāts un kairināts, radot slimniekam nepatīkamas sajūtas. Svarīgi ir izturēties pret minētajām sūdzībām nopietni, neveikt nekādu pašārstēšanos un konsultēties ar speciālistu.
Par šo slimību stāsta gastroenterologs profesors Anatolijs Danilāns.
– Vairāk nekā pusei slimnieku, izmeklējot endoskopiski (ar tā saukto «kobru») barības vadu, nav novērojamas pārmaiņas, bet, par spīti gļotādas labajam stāvoklim, lielai daļai pacientu atpakaļ atsviestais kuņģa saturs rada jau minētās sūdzības. Viņi nav nekādi simulanti, bet tiešām cieš, viņiem dedzina, sāp. Dedzināšana un sāpes pastiprinās rudenī un pavasarī. Pacienti, kam nav konstatēti bojājumi, nereti jūtas tik slikti, ka viņu stāvokli var salīdzināt ar neārstētu sirds un asinsvadu slimību. Dažreiz dzīves līmenis šiem cilvēkiem ir ļoti slikts, un viņiem patiešām nepieciešama palīdzība. Reizēm barības vada bojājumi pastiprina citu slimību gaitu – uzliesmo bronhiālā astma, rodas aizsmakums, sirds un asinsvadu slimības. Jālieto medikamenti.
Kāpēc rodas dedzināšanas sajūta kuņģī?
– Kuņģa satura nokļūšanai atpakaļ barības vadā iespējami vairāki cēloņi. Dažkārt bojāts ir gredzenveida muskulis starp kuņģi un barības vadu. Tādu cilvēku nav pārāk daudz – aptuveni 10 procentu no šo slimnieku skaita. Kuņģa saturs dažkārt tiek atgrūsts barības vadā guļot, ceļot smagumus, liecoties.
Gandrīz visos šais gadījumos nav iespējams iztikt bez medikamentiem. Protams, pirms medikamentozās terapijas pacientam iesaka censties mainīt dzīvesveidu: ēst biežāk un mazām porcijām. Ja ir liela ķermeņa masa, vēlams to samazināt. Nav ieteicams ēst pirms gulētiešanas vai lietot treknu un kalorijām bagātu ēdienu, jo tas ilgāk uzturas kuņģī.
Diemžēl profilakses pasākumi daudziem cilvēkiem neuzlabo dzīves kvalitāti. Viņi gan cenšas, bet labāk nekļūst. Tad nekas cits neatliek, kā lietot medikamentus. Izpētīt cēloni un nozīmēt pareizās zāles gan varēs tikai jūsu ārsts.
Kādas zāles palīdz?
– Medikamentu grupa, piemēram, almagels, ranitidīns, televīzijas un radio reklāmās dzirdētie līdzekļi nedaudz mazina sālsskābes izdalīšanos. Tos var lietot vieglu sūdzību gadījumos īsu brīdi. Tomēr vairumam pacientu slimības simptomi atkārtojas. Viņiem tāpat ir slikti – sāp, dedzina, spiež, žņaudz.
Patlaban ir pieejami droši un mūsdienīgi medikamenti, kas palīdz gandrīz 100 procentos gadījumu. Ja sūdzības galvenokārt saistītas ar sāpēm aiz krūšu kaula, konsultējieties ar savu ārstu par modernu skābes mazinātāju lietošanu. Var dzert mūsu pašu omeprazolu, tomēr tas nepalīdz visiem pacientiem, un sūdzības samazinās tikai trešajā dienā. Jauns šīs grupas preparāts ir «Pariet», kam ir vismazāk blakusparādību un kas palīdz jau pirmajā dienā. Parasti medikamenta dienas deva ir viena kapsula no rīta pirms ēšanas.
Ko vēl iesaka darīt gastroenterologi?
Ēst nesteidzoties.
Izvairīties no taukaina, gāzes radoša (pupas, zirņi, graudaugi) uztura, stipras tējas, kafijas, šokolādes, alkohola, gāzētiem dzērieniem, košļājamās gumijas, citrusu un piparmētru saturošiem produktiem.
Lietot uzturā daudz šķidruma, šķiedrvielu un dārzeņu.
Necelt smagumus, neliekties pēc ēšanas, nenēsāt apspīlētu apģērbu.
Iet gulēt divas trīs stundas pēc maltītes.
Pacelt augstāk gultas galvgali par 15 centimetriem.
