Visiem ir zināms, kā Latvijas armija un aizsargi tika atbruņoti, spējīgākie virsnieki noslepkavoti.
Visiem ir zināms, kā Latvijas armija un aizsargi tika atbruņoti, spējīgākie virsnieki noslepkavoti. Tāpēc bija jāuzģērbj citas valsts forma. Bet ne jau pilnīgi. Latvieši cīnījās savas tautas virsnieku vadībā zem Latvijas karoga, ar latvisku vairodziņu uz piedurknes un ar latviešu saulīti uz cepures. Visur bija redzams – tie ir latvieši. Viņi runāja latviski, dziedāja latviešu dziesmas. Un ne jau aiz kāres atņemt zemi šim vai tam. Bet «šis vai tas» bija pirmais iebrucējs mūsu zemē. Visas smagākās cīņas notika Latgalē, Vidzemē, Kurzemē.
Leģionāriem aizturot ienaidniekus, daudziem radās iespēja pēdējā brīdī pamest Dzimteni, doties bēgļu gaitās. Tādēļ atmetīsim spriedelēšanu par svešām formām, jo sirds, domas un mērķi viņiem bija – Latvija.
1916. un 1917. gadā latviešu strēlnieki cīnījās krievu formās, krievu armijas rindās. Par ko? 1917. gadā, pēc revolūcijas, daļa strēlnieku aizgāja lielinieku pusē, karoja pret Latvijas brīvības cīnītājiem. Kādā formā? Krievu – komunistu.
Par ko un kādā formā cīnījās latviešu strēlnieku pulki no 1941. līdz 1945. gadam, palīdzēja komunistiem paverdzināt latviešu tautu? Un cīnījās par Staļina impēriju, par komunisma uzvaru. Pēc kara izmantoja speciālās slimnīcas, speciālās sanatorijas, speciālos veikalus. Gribu zināt, kā dēļ viņiem neviens vēl šodien neuzdrošinās jautāt, kāpēc viņi to tā darīja. Kam ticēja? Un vai šodien viņi nejūtas vainīgi? Vainīgi par to, ka latvietis kāva latvieti, tēvs dēlu, brālis brāli.
Austra Zvirgzda, nacionālo partizānu atbalstītāja
