Par vēstures pieminekli atzītajos Valgundes pagasta Mangaļos, kas ietilpst īpaši aizsargājamā valsts meža iecirkņa teritorijā, notika aizsardzības ministra Ģirta Valda Kristovska tikšanās ar rajona un pagasta pašvaldības pārstāvjiem.
Par vēstures pieminekli atzītajos Valgundes pagasta Mangaļos, kas ietilpst īpaši aizsargājamā valsts meža iecirkņa teritorijā, notika aizsardzības ministra Ģirta Valda Kristovska tikšanās ar rajona un pagasta pašvaldības, Latvijas Kara muzeja un kultūras iestāžu pārstāvjiem. Ministru uz šādu sarunu mudinājuši iespējamie privatizācijas draudi ēkai, kas, pateicoties atsevišķu cilvēku entuziasmam, ir paglābta no bojāejas un ar prāvo eksponātu klāstu var būt pamats muzeja ierīkošanai. Voldemārs Birznieks, kas mežsarga statusā septiņus gadus rūpējies par mājas un kauju vietu piemiņas saglabāšanu, cer,
ka ar ministrijas un Kara muzeja atbalstu to izdosies uzturēt arī turpmāk.
Aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis pēc Ziemassvētku kauju norises vietu apmeklējuma aizvadītajā nedēļā apsolījis pagastam materiālu atbalstu šīs vēsturiskās vietas saglabāšanā.
Sadomā muzejmāju privatizēt
Līdzšinējie valdības pieņemtie dokumenti Valsts mežu dienestam teritorijā, kur risinājušās leģendārās Ziemassvētku kaujas, izvirzīja pienākumu ierobežot saimniecisko darbību, rūpēties par piemiņas vietu kopšanu un saglabāšanu. Taču pēc nozarē veiktās reorganizācijas dienestam palikušas vairs tikai uzraudzības funkcijas, savukārt meža izmantotājam – jaunajai valsts akciju sabiedrībai «Latvijas Valsts meži» – radusies doma Mangaļu mājas pakļaut privatizācijai.
Tiesa, kad šis nolūks ar preses starpniecību kļuvis zināms plašākai publikai un savu negatīvo nostāju paudusi arī Valgundes pagasta pašvaldība, «Latvijas Valsts mežu» vadība lēmumu apturējusi un, pēc neoficiālas informācijas, ir gatava objektu nodot Aizsardzības ministrijas valdījumā vai īpašumā.
Kauju vietas – tūristu iecienīti objekti
Speciālisti atzīst, ka Pirmā pasaules kara kauju vietas Tīreļpurvā ir saglabājušās tikpat kā civilizācijas neskartas un pēdējo desmit gadu laikā ar sabiedrības spēkiem daudz paveikts vēsturisko notikumu izzināšanā. Pasaules prakse savukārt rāda, ka bijušie kauju lauki ir starp visapmeklētākajiem tūrisma objektiem un to autentiskuma saglabāšanai tiek tērēts daudz līdzekļu. Čehijā, piemēram, viena šāda objekta atjaunošanai tiek tērēti prāvi Eiropas Savienības PHARE programmai piešķirtie naudas līdzekļi. Sarunas dalībnieki Valgundes pagastā sprieda, ka Latvija varētu rīkoties līdzīgi, jo iestrādes Tīreļpurva kompleksa izveidē jau ir un tā sakārtošanai varētu būt starptautisks skanējums. Der atgādināt, ka šai teritorijai pāri gājis vismaz 180 000 cīnītāju un šī vieta Latvijā nav aizmirsta. Rudeņos un pavasaros ik mēnesi to apmeklē ap tūkstoti skolēnu.
Nākamajam gadam sola 4,5 tūkstošus latu
Kā uzsvēra ministrs, vispirms jāizstrādā kompleksa objekta attīstības mērķprogramma, tās īstenošanā paredzot vairākus posmus. Lietpratējiem jāvienojas par to, kādām izskatīties Mangaļu mājām, kādai būt ekspozīcijai, kas to veidos un uzraudzīs, kādi būs galvenie apskates objekti dabā, kādi maršruti būs pieejami tūristiem, kā attīstīsies ar apmeklētāju plūsmu saistītā infrastruktūra. Ja virsuzdevums būs skaidrs, varēs domāt par valsts un ārzemju kapitāla piesaisti. Skaidrs, ka jāsāk būs ar mazumiņu, jo visa kompleksa kopplatība ir pārāk liela – aptuveni 6000 hektāru. Turklāt militārajai aliansei NATO, kurā Latvija grasās iestāties, šāda veida tēriņi nebūt neliksies pirmšķirīgi.
Klātesošie ministrijas speciālisti apņēmās izstudēt jau pašreizējos normatīvos dokumentus, izveidot speciālistu darba grupu, kas izstrādās projektu, bet speciālistu darba samaksai un neatliekamākajiem darbiem nākamā gada ministrijas budžetā paredzēt jau aptuveni 4,5 tūkstošus latu.
Lielāku atbalstu nekā līdz šim ministrs pašvaldībām solīja Ziemassvētku kauju atceres pasākuma organizēšanā, taču pamatrūpe par tā norisi arī turpmāk būs jāuzņemas vietējiem cilvēkiem, kuriem šajā jomā ir jau krietna pieredze.
