Līdz februāra beigām Jelgavas Mākslas skolā būs skatāma gleznotāja Induļa Landaus un tēlnieces Nellijas Skujenieces darbu izstāde.
«Skolēniem gribas redzēt, vai arī viņu pasniedzēji paši ko spēj,» tā izstādes pamatideju raksturo I.Landaus, kurš Jelgavas Mākslas skolā savas zināsanas un iemaņas jaunākajai paaudzei nodod jau kopš 2000. gada.Atšķirībā no rudens pusē vecpilsētas galerijā «Suņa taka» lūkotās izstādes «Miniatūras» I.Landaus šoreiz izlicis apskatei ne tikai maza formāta darbus (bez tiem gan neiztiek arī šajā ekspozīcijā). Paši lielākie darbi – pie I.Landaua veikuma pieskaitāmi arī Laulību nama griestu gleznojums Balvos (kopā ar Pēteri Postažu), daļa no savulaik populārās Rīgas kafejnīcas «Kristīne» un restorāna «Kaukāzs» noformējuma – gan saprotamu iemeslu dēļ nav izstādīti, toties redzamas vairākas ainas no senas un ne tik senas Jelgavas vēstures, piemēram, Jelgavas pils gan tās vecākajā izskatā, gan padomju laika skatītāja acīm, turklāt visai savdabīgā rakursā – no tirgus puses, kad netālu no tā Driksas krastmalā vēl atradās regulāri uz Majoriem kursējošo kuģīšu piestātne. Pārdomās par ierosmi izstādes tapšanai ar moto «Kā, vai tad skolotāji arī ko prot!» kolēģim pievienojas tēlniece N.Skujeniece. «Man tas deva vielu pārdomām, ka skolotājs jau pēc būtības savā ziņā ir mākslinieks un, otrādi, – mākslinieks reizē ir arī skolotājs, tā ka mijiedarbība ar sabiedrību tomēr pastāv,» prāto tēlniece. «Arī darbi atlasīti tā, lai nebūtu pārāk attālināti no tā, ko mēs ikdienā mācām saviem audzēkņiem.» Izstādē redzamas gan dekoratīvas figūras, gan sēdošas formas, arī ieskats plašajā N.Skujenieces darināto medaļu klāstā. Tēlniecība ir ļoti darba un materiāla ietilpīgs process – no idejas uz papīra līdz bronzai, vēl ir plastilīna, māla, ģipša un varbūt vēl kādi citi starpposmi.
