Starptautiskā putnu aizsardzības padome Tokijā par Latvijas nacionālo putnu 1960. gadā apstiprināja balto cielavu. Savukārt Latvijas Entomoloģijas biedrība par mūsu valsts nacionālo kukaini 1991. gadā noteica divpunktu mārīti.
Starptautiskā putnu aizsardzības padome Tokijā par Latvijas nacionālo putnu 1960. gadā apstiprināja balto cielavu. Savukārt Latvijas Entomoloģijas biedrība par mūsu valsts nacionālo kukaini 1991. gadā noteica divpunktu mārīti. Par Latvijas nacionālo ziedu uzskatāma pīpene, kas tautā tiek saukta par margrietiņu. Par nacionālajiem kokiem saucam liepu un ozolu, kas ir raksturīgi Latvijas ainavas elementi.
Jau gadiem turpinās tradīcija, kas godina dabu, lai pievērstu sabiedrības uzmanību dažādu sugu saglabāšanai un aizsardzībai.
Gada koks 2004
Šogad Latvijas Dendrologu biedrība, turpinot tradīciju, izvēlējusies Eiropas segliņu (Euonymus europaeus). Savvaļā šis nelielais (līdz pieciem metriem) koks vai nereti arī prāvais krūms lielākoties sastopams Latvijas rietumu daļā. To var manīt augam pamežā vietās, kur augsne ir īpaši auglīga. Bieži vien šo augu iespējams ieraudzīt arī apstādījumos, jo rudenī, kad lapas krāsojas dažādas intensitātes purpura toņos, tas ir ļoti dekoratīvs. Vizuāli iespaidīgi ir arī Eiropas segliņa augļi, kas ir gaļīgas sārtas vai iesarkanas pogaļas, kurām atveroties, kļūst redzamas ar dzeltenīgi oranžas sēklas.
Eiropas segliņš ir pati izplatītākā no divām Latvijā sastopamajām segliņu sugām. Otra suga – kārpainais segliņš (Euonymus verrucosus) – parasti ir līdz trīs metrus augsts krūms, kura zarus blīvi klāj sīkas, tumšas kārpiņas, kas arī ir devis šīs segliņu sugas nosaukumu. Atšķirībā no Eiropas segliņa kārpainais savvaļā sastopams pārsvarā Latvijas austrumu daļā.
Pasaulē ir zināms gandrīz 220 segliņu sugu. Vairākas kā dekoratīvie krāšņumaugi tiek audzētas arī Latvijā. Visbiežāk apstādījumos sastapsim spārnoto segliņu (Euonymus alatus). Tas ir aptuveni divus metrus augsts krūms, kura dzinumiem ir tā saucamie “spārni”, kas patiesībā ir korķa izaugumi, kas padara šo augu interesantu arī ziemā. Īpaši skaisti šīs sugas krūmi ir rudeņos, kad jau iztālēm redzamas to purpursarkanās lapas. Rudenī krāsu toņu daudzveidībā segliņi veiksmīgi konkurē ar kļavām. Līdztekus minētajiem augiem pie mums tiek kultivētas arī dažas klājeniskas segliņu sugas. Šāgada kokam Eiropas segliņam ir zināmas vairākas šķirnes ar baltiem vai koši sarkaniem augļiem, kā arī raibām lapām.
Vislabāk ar dažādām segliņu sugām un šķirnēm var iepazīties Nacionālā botāniskā dārza dendrārijā Salaspilī, kā arī Kalsnavas arboretumā, kur atrodas visplašākās šo augu kolekcijas.
Gada putns 2004
Līdzīgi kā Latvijas dendrologi, arī Ornitoloģijas biedrība ik gadus izvēlas savu gada putnu. Šogad viņi par tādu izraudzījušies balto stārķi (Ciconia ciconia). Biedrības projekta “Baltais stārķis” vadītāja Māra Janaus informē, ka šo putnu ligzdošanas vietās šogad notiks jau sestā starptautiskā uzskaite. Pirmā stārķu ligzdu uzskaite risinājās pirms sešdesmit gadiem – 1934. gadā –, un mūsu valsts līdz šim piedalījusies visās uzskaitēs. Tradicionāli par galvenajiem stārķu ligzdu apzinātājiem Latvijā bijuši skolēni. Iepriekšējā uzskaitē 1994. gadā ar lielu entuziasmu to darīja arī elektrotīklu darbinieki un pastnieki. M.Janaus pauž cerību, ka Izglītības un zinātnes ministrija ieteiks skolām projektu nedēļā izvēlēties arī stārķu ligzdu skaitīšanas projektu. Stārķu ligzdas vēlams uzskaitīt divos posmos. Pirmajā reizē tas jādara pavasarī, kad kokiem vēl nav lapu un ligzdas labi pamanāmas, kā arī atkārtoti jūlijā, kad mazie stārķēni jau paaugušies un var noteikt mazuļu skaitu. Plānots, ka stārķu uzskaites rezultātus apkopos 2005. gadā.
Lauksaimniecības zemes apdzīvotājs stārķis ir sava veida vides stāvokļa rādītājs. Ja šo putnu ir daudz, tad ar to galvenajiem barības objektiem kukaiņiem viss ir kārtībā. Tādējādi var spriest par to, kāda ir vides kvalitāte lauksaimniecības aizņemtajās zemēs. Līdz šim šo putnu izzušanas galvenie iemesli bija ķimikāliju izmantošana lauksaimniecībā un mitrāju iznīcināšana. Daudzi stārķi iet bojā arī elektrības vados. Zinātnieki uzskata, ka šo putnu skaita palielināšanos Latvijā un kaimiņos ir noteicis kolhozu sistēmas sabrukums, kā dēļ krasi samazinājās ķīmisko vielu lietošana un vairojās kukaiņu skaits. Savukārt meliorācijas apjomu sarukšana palielināja mitrāju platības.
Interesanti, ka Vidzemē Staiceles ģerbonī ir iekļauts baltais stārķis, bet 1998. gadā nodibināts sabiedriski atklātais fonds “Latvijas Stārķa fonds”, stārķiem arī veltīts muzejs, kāds nav sastopams nekur Eiropā.
Gada kukainis 2004
Latvijas entomologi par gada kukaini izvēlējušies zilspāres. Kā “Ziņām” pavēstīja Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes zoologs Andris Piterāns, pasaulē zināms aptuveni 5000 spāru sugu, bet Latvijā konstatētas 54 sugas. Zilspāres pieder pie vienādspārnu spāru apakškārtās. Latvijā sastopamas divas zilspāru sugas – strauta krāšņspārnis (Calopteryx virgo) un upes krāšņspārnis (Calopteryx splendens). To spārni izceļas ar metāliski tumšzilu (tēviņiem) vai zaļganpelēku (mātītēm) krāsojumu. Abas Latvijā konstatētās sugas sastopamas galvenokārt pie tekošiem ūdeņiem, kur noris spāru attīstība. Parasti mātīte uz ūdensaugiem izdēj apmēram 300 oliņu, no kurām izšķiļas kāpuri. Kāpuru attīstība ilgst divus gadus. Tie ir nozīmīga daudzu zivju barība. Attīstības beigās no kāpura attīstās pieaugusi spāre. Krāšņspārņi Latvijā ir bieži sastopami kukaiņi.
