Vakar «Zemgales Ziņu» redakcijā uz lasītāju jautājumiem atbildēja Romalds Leveika, «Latvenergo» bijušais galvenais inženieris, tagad SIA «Antikors» tehniskais direktors un pie reizes metinātājs, atslēdznieks, strādnieks.
Vakar «Zemgales Ziņu» redakcijā uz lasītāju jautājumiem atbildēja Romalds Leveika, «Latvenergo» bijušais galvenais inženieris, tagad SIA «Antikors» tehniskais direktors un pie reizes metinātājs, atslēdznieks, strādnieks.
Stāsta, ka jūs esot viens no nesamierināmākajiem cīnītājiem pret nelikumībām Latvijā plaši izvērstajā privatizācijas gaitā. Domubiedrus meklēdams, esot nonācis LSDSP rindās. Vai tā ir?
Pašlaik viens no pirmajiem un galvenajiem sabiedrības uzdevumiem ir krāt informāciju par visu valstī notiekošo gan labo, gan slikto. Ir jāizkliedē cilvēku apziņā radītais mīts, ka jebkurš nodarījums vai noziegums pret tautu, kas veikts šajā tautsaimniecības sagraušanas periodā, nekad netiks izvērtēts un sodīts. Šāds uzskats paver rīcības brīvību cilvēku alkatības un mantrausības tieksmēm, pilnībā aizmirstot līdzcilvēku tiesības uz agrāk kopīgi radīto īpašumu. Jā, taisnība, Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas rindās esmu atradis cilvēkus, kas domā tāpat kā es. Kur vienam grūti, tur vajadzīga kopība.
Kāpēc jūs protestējat pret kredītlīgumu, kas «Latvenergo» tika noslēgts ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku?
Daugavas HES rekonstrukcija, kam ņēma kredītu, faktiski nebija nepieciešama. Turklāt kredītlīgumā ir iestrādāti mums ļoti neizdevīgi nosacījumi. Tā, bez bankas piekrišanas mēs nedrīkstam mainīt valsts akciju sabiedrības «Latvenergo» statūtus, kas savukārt nozīmē, ka nedrīkst mainīt arī pamatkapitāla vērtību. Pašreizējā uzņēmuma bilances vērtība skaitās 92 miljoni latu, lai gan pēc pasaulē pieņemtās diskontētās peļņas metodes tikai hidroelektrostaciju vērtība vien ir 485 miljoni latu. Tātad ārzemju investors privatizācijas laikā iegūs īpašumu par daudzkārt zemāku cenu, nekā tas vērts. Un vēl viens nosacījums ja «Latvenergo» ņem kredītu un garantē to ar savu īpašumu, tad Rekonstrukcijas un attīstības banka pati par ķīlu izvēlas kādu no uzņēmuma objektiem. Nu kāpēc viņiem nepaņemt, piemēram, Daugavas kaskādes elektrostacijas par 29 miljoniem latu, ja to patiesā vērtība ir, kā jau sacīju, 485 miljoni? Turklāt gadā tās saražo 2,8 miljardus kilovatstundu elektroenerģijas!
Kāpēc tāds tautai un valstij neizdevīgs līgums ir noslēgts?
Konsultantpakalpojumiem kredītlīgumā ir paredzēti 6,4 miljoni ASV dolāru. Tad nu spriediet paši.
Kāda ir Latvijā saražotās elektroenerģijas pašizmaksa?
1995. gadā viena kilovata pašizmaksa bija 0,1 santīms, tagad kredīta dēļ no 0,2 līdz 0,3 santīmiem.
Cik daudz no Latvijai vajadzīgās elektroenerģijas saražojam mēs paši, un cik daudz ir jāpērk?
Latvijas kopējais elektropatēriņš ir 6,4 miljardi kilovatstundu gadā. Mūsu hidroelektrostacijas saražo aptuveni 2,8 miljardus, termoelektrocentrāles pusmiljardu kilovatstundu, tātad pusi vajadzīgā daudzuma. Otra puse ir jāpērk Lietuvā, Igaunijā un Krievijā.
Esmu dzirdējis runājam par Norvēģijas premjera priekšlikumu savienot ap Baltijas jūru esošos naftas un gāzes vadus vienotā sistēmā. Vai ar elektroenerģiju nav iespējams tas pats?
Tehniskie līdzekļi, protams, to ļauj izdarīt. Ir jau skatīti projekti kabeļu tīkliem starp Igauniju un Somiju, Lietuvu un Poliju. Taču pagājušajā nedēļā notikušajā enerģētiķu starptautiskajā konferencē runāts tika vienīgi par vienas ļoti jaudīgas līdzstrāvas līnijas savienojumu starp Poliju un Krieviju. Tas ies caur Lietuvu, bet neskars Baltijas valstu tīklus. Latvija paliek pilnībā saistīta tikai ar Krievijas tīkliem un frekvencēm. Turklāt šai projektā nav paredzēta jaunu elektrostaciju celtniecība Latvijā, kas nozīmē attīstības apturēšanu.
Kāpēc par jums zināmajām aplamībām neziņojāt valdībai?
Es darīju visu zināmu visplašākajā mērā. Ziņoju Valsts prezidentam Guntim Ulmanim, gan tikai caur prezidenta kanceleju, jo klāt viņam netiku. Ziņoju toreizējam ekonomikas ministram Guntaram Krastam, Valsts kontrolei, rakstīju par to «Dienas Biznesā». Atbildi saņēmu vienīgi no Krasta kunga. Viņš rakstīja, ka ar materiāliem ir iepazinies un viņam patīkot, ka tādi materiāli rodoties. Savukārt pieņemšanā viņš sacīja, ka mana rīcība viņam šķietot simpātiska un viņš apbrīnojot manu drosmi. Divarpus stundas lietas būtību klāstīju valdības ārkārtas sēdē, ko vadīja Andris Šķēle. Viss beidzās prozaiski ar visu izbrīnu, kā neoficiālas personas tikušas kabineta sēdē un pat uzklausītas.
Kā jūtas cilvēks, kas zina, ka viņam ir taisnība, bet viņu «pārspēlē», tā teikt, laupītājs?
Nosirmo. Visgrūtāk ir tam, kurš apzinās, ka aplaupīta tiek jau tā nabadzībā iedzītā tauta. Laupītāji kabatā bāž miljonus, bet cilvēki tikmēr nevar maizītei atlicināt. Es zinu, kā jūtas cilvēks, kam neiznāk maizes gabalam.
Kādas ir jūsu domas par «Latvenergo» privatizāciju, to sadalot?
Tā tikai maldina sabiedrību, ka šādā veidā tiek likvidēts monpoluzņēmums. Arī turpmāk patērētājs saņems elektroenerģiju pa tiem pašiem vadiem un būs tikpat atkarīgs no piegādātāja kā līdz šim. Sadalot Latvijas energosistēmu, palielināsies ierēdņu skaits, kas parazitēs no jauna radītajās meitas uzņēmumu padomēs un valdēs, turklāt tiks radīti labvēlīgi priekšnosacījumi materiālo vērtību izsaimniekošanai. Vērtējot privatizācijas pamatnostādnēs rakstīto un pašreizējās ārzemju investoru aktivitātes, redzam, ka to galvenā interese ir pelņa. Tāpēc arī saprotama to vēlme par desmitkārt zemāku cenu daļēji vai pilnībā iegādāties peļņu nesošās Daugavas kaskādes hidroelektrostacijas, Rīgas elektrotīklu un Augstsprieguma tīklu, bet nolietotie un dārgi uzturamie lauku sadales tīkli lai paliek valsts un pašvaldību īpašumā. Tas, protams, radīs kārtējo tarifu pieaugumu, sevišķi lauku apvidos.
Vai jūs centīsieties iekļūt nākamajā Saeimā?
Jā, es par to domāju. Taču vispirms vērtēšu, kāda būs komanda apkārt.
Pie kā jūs tad ķertos pirmām kārtām?
Īpašumu nacionalizācijai es, protams, nepiekrītu. Tātad jācenšas panākt, lai lēti (pat par latu!) pirktais īpašums strādā tautas labā. Ar diferencētu nodokļu sistēmu jāpanāk, ka vērtību ieguvušais īpašnieks ir spiests un ieinteresēts veidot darba vietas. Ir jāatjauno Latvijā ražošana. Balstīt visu tikai uz tranzītu un tirdzniecību tas ir galīgi aplami un riskanti. Ar vienu telefona zvanu ir iespējams apturēt tranzītu. Un kas tad būs Latvija?
Kā jūs risinātu «Latvenergo» parādnieku lietas?
Nesakārtotie parādi rada ievērojamas problēmas uzņēmumam un veicina nepamatotu elektroenerģijas tarifu celšanos. Privatizācijas aģentūra, protams, grib visu parādu nastu norakstīt, citiem vārdiem, panākt, lai godīgais maksātājs samaksā par paša tērēto elektroenerģiju un vēl nemaksātāja parādu plus peļņas nodokli valstij par parāda summu un banku kredīta procentus. Lai novērstu klajo netaisnību, kad godīgais maksātājs maksā arī par nemaksātāju un valsts vēl papildus no viņa iekasē 25 procentu ienākuma nodokli, es esmu ierosinājis pirmām kārtām no valsts līdzekļiem segt bankrotējušo vai par maksātnespējīgiem atzīto valsts uzņēmumu parādus. Privatizēto valsts uzņēmumu parādi jāatmaksā no privatizācijas gaitā iegūtajiem līdzekļiem, un tie nu nekādā gadījumā nav norakstāmi, kā to grib panākt Privatizācijas aģentūra. Pilna atbildība par saviem parādiem jāuzņemas Rīgas domei un jāgādā, lai tie tiktu nokārtoti.
Kādu nākotni jūs paredzat Latvijai?
Ja netiks apturēta tautas kopīpašuma iztirgošana, tad Latvijā pret pamatnāciju būs realizēts neitrona bumbas efekts, jo tā iznīks nabadzībā un beztiesībā, nespējot sevi ataudzēt. Savas tautas iznīcināšanu pēc kāda labi sastādīta scenārija apzināti vai neapzināti būs veicinājusi pašas tautas ievēlēta Saeima un tās vadība. Tomēr es palieku optimists un esmu pārliecināts, ka tauta pareizi izvērtēs notikušo un notiekošo un atradīs godprātīgus un drosmīgus cilvēkus, kas panāks savas tautas labklājību.
Vairāki jelgavnieki Leveikas kungam žēlojās par slikto apgaismojumu Raiņa, Atmodas, Slimnīcas ielā un pie vecās slimnīcas. Romalds Leveika solīja par to tūlīt atgādināt bijušajiem kolēģiem Dienvidu elektrotīklos.
Romalds Leveika dzimis 1944. gadā Lietuvas pierobežā Bauskas pusē četru bērnu ģimenē. Tēvs aizrauts karā, kad Romaldam bijušas tikai divas nedēļas. Bērnus audzinājusi māte viena pati. Romalds skolojies saviem spēkiem un sakās zinām, ko nozīmē maizes kumoss. Romaldam Leveikam ir divi bērni. Dēls ieguvis divas augstākās enerģētiķa un ekonomista izglītības un vēl ASV maģistra diplomu, meita studē žurnālistiku un strādā. Sieva ir ķīmiķe. Romalda Leveikas vaļasprieks, kā viņš pats smej, esot celtniecība jau 12 gadu viņš pūlas pabeigt dārza mājiņu Plakanciemā.
«Latvenergo» Romalds Leveika nostrādājis 29 gadus sākot no elektromontiera līdz galvenajam inženierim un ražošanas direktoram. Augsto posteni pametis, protestēdams pret Latvijas tautas aplaupīšanu, kas, viņaprāt, izpaužas arī kredītlīgumā ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku, ar ko faktiski mēs esam ieķīlājuši visas Latvijas hidroelektrostacijas, un «Latvenergo» privatizācijas nosacījumiem.
