Kāda sagadīšanās! – dažas dienas pēc laupīšanas Pārlielupes aptiekā, kas tās īpašniecei likusi atmest klusībā auklēto domu par diennakts dežūrām, no Liepājas slimnīcas vadītāja posteņa veselības ministra amatā ieceltais Juris Bārzdiņš nācis klajā ar ierosmi noteikt šādu režīmu par obligātu un kopā ar pašvaldībām domāt, kā to ar normatīvo aktu palīdzību panākt.Tādiem nozares speciālistiem kā diennakts aptiekas vadītāja Tukumā viedoklis ir viennozīmīgs: mēs jau desmit gadu pildām šo misiju un darīsim to arī turpmāk, jo esam taču farmaceiti. Citādās domās noteikti būs pašvaldības atbalstu nesagaidījušie Jelgavā, kur diennakts dežūras finansiālu apsvērumu dēļ pirms vairākiem gadiem pārtrauktas. Tikmēr pakalpojuma saņēmēju argumentos, vai aptieka naktī ir gana svarīga, lai tai tērētu pašvaldības budžeta līdzekļus, galvenais viedokļa veidotājs ir paša pieredze. Puisim spēka gados šķiet, ka aptiekāru meklē tikai večiņas, kas savu zāļu skapīti varētu piepildīt dienā. Māmiņa, kuras sasirgušajam mazulim palīdzēts slimnīcā, pārliecināta, ka pareizais variants būtu tieši šāds. Bet divas citas, kurām slimnīcas uzņemšanas nodaļā ieteikts doties pēc zālēm uz nakts aptieku, ir jaunā ierosinājuma atbalstītājas.Jelgavas izmēriem visai līdzīgās Vācijas pilsētas Baireitas avīzē nācies redzēt paziņojumu, kura no aptiekām attiecīgajā mēnesī rindas kārtībā būs atvērta naktī vai brīvdienā. Šo jomu regulējoši likumi atrodami arī citās Eiropas valstīs. «Sociālisms!» es dzirdu mazliet nicīgu iebildi. Bet, ja atmetam pagātnes kritikas devu, – varbūt vienkārši sociāli atbildīga veselības politika, kādu mums solījis vai katrs varas kandidāts.
