Pašlaik Jelgavā kinofilmas var skatīties divās vietās – kinoteātrī «Zemgale» un jaunizveidotajā «Kino 19» –, taču «seniora» liktenis var arī mainīties.
Pašlaik Jelgavā kinofilmas var skatīties divās vietās – kinoteātrī «Zemgale» un jaunizveidotajā «Kino 19» –, taču «seniora» liktenis var arī mainīties.
Kinoteātris «Zemgale» pastāvīgi darbojas jau kopš 1956. gada. Pašlaik to apsaimnieko pašvaldības uzņēmums «Jelgavas pilsētas Kinodirekcija», taču iespējams, ka drīz tajā būs cits saimnieks. Tieši tādēļ nav īsti skaidrs, vai arī turpmāk šajās telpās rādīs kino. Jelgavnieki gan pavisam bešā nepaliks, jo kopš 24. septembra darbu sākusi jauna filmu demonstrēšanas vieta «Kino 19», ko apsaimnieko ģimenes uzņēmums «Tonītis».
Pašvaldība atbrīvojas no kinoteātra
Jelgavas Dome ir pārskatījusi savus uzņēmumus un sākusi pakāpeniski nodot privatizācijai tos, kurus tai apsaimniekot neliek likums. Šajā kategorijā ietilpst arī kinoteātris. Par «Zemgales» privatizāciju lemts jau vasarā. Pašlaik privatizācijas komisija gatavo dokumentus inventarizācijai, kas varētu sākties jau šomēnes, bet pēc tam tiks pārdotas nomas tiesības, kas ļaus vēlāk privatizēt kinoteātra ēku Pasta ielā 47. Vēl nav skaidrs, kādi būs privatizācijas noteikumi, tādēļ arī grūti prognozēt, kas būs jaunais saimnieks. Visu procesu apgrūtina tas, ka kinoteātra ēka līdz 2004. gadam ir ieķīlāta bankā un par iegūto naudu nomainīts jumts 4. vidusskolai.
Deputāti gādā, lai būtu mazāk raižu
Jelgavas pilsētas Kinodirekcijas direktors Edgars Fridbergs ir izstrādājis kinoteātra darbības plānu. Tas paredz, ka uzņēmums darbotos līdzšinējā līmenī līdz 2004. gadam, tad atkal tiktu ieķīlāts, bet saņemtā nauda – ieguldīta tā attīstībā. Jelgavas Domes deputāti ir nobalsojuši pret. Pēc īpašnieku maiņas visticamāk, ka darbu zaudēs 12 cilvēku, kas pašlaik uztur kinoteātra «dzīvību».
Vairums «Ziņu» aptaujāto pilsētnieku neiebilstu, ja kinoteātris tiktu privatizēts. Visbiežāk filmas jelgavnieki skatās mājās, jo TV piedāvājums ir plašs. Cenas kinoteātros nav pa kabatai ne vairumam pensionāru, ne bezdarbniekiem, ne citiem mazturīgajiem.
No Domes dotācijas netiek saņemtas
Kino «Zemgale» līdz šim spējis pastāvēt bez Domes materiāla atbalsta. Zaudējumi, kas radušies no filmu rādīšanas, kompensēti ar ieņēmumiem par telpu izīrēšanu. Kādēļ tad pilsētā tiek likvidēta šī kultūras iestāde?
Edgars Fridbergs «Ziņām» sacīja, ka kultūras namam Dome ik gadu atvēl ap 80 tūkstošu latu un to apmeklē 20 tūkstošu cilvēku. Toties kinoteātris nodokļos samaksā septiņus astoņus tūkstošus latu, un to apmeklē ap 35 tūkstoši cilvēku gadā. Pēc Domes Izglītības un kultūras departamenta direktora Gunāra Kurloviča domām, tas ir nekorekts salīdzinājums:
– Kino ir uzņēmējdarbība. Tās ir grūti salīdzināmas lietas – tautas māksla un uzņēmējdarbība.
Valsts kultūrai nekādas nodokļu atlaides nedod. Ir pat gluži absurda situācija: par alkohola tirdzniecības licenci gadā valsts noteikusi 20 latu maksu, bet par kino rādīšanas licenci prasa 45 latus.
«Kino 19» vieš cerības nākotnē
Mēnesi pēc darba sākšanas «Kino 19» strādā bez zaudējumiem. Pirmdienās, kad seansi ir lētāki, veidojas pat rindas.
Lai segtu telpu īres maksu, kas ir 400 latu mēnesī, ik mēnesi tiek organizēts kāds koncerts. Līdz jaunajam gadam «Kino 19» plānots veikt nelielu telpas remontu, pēc tam uzstādīt modernāku audio aparatūru. Panākta vienošanās ar kino izplatītājiem, ka drīzumā jaunākās filmas varēs demonstrēt vienlaikus ar Rīgas kinoteātriem.
– Kino ir nākotne, – Iveta Čunčule, «Tonīša» direktore, izsakās optimistiski.
Viens par maz, divi par daudz
Ja Jelgavā darbotos abi kinoteātri, jelgavniekiem būtu izvēles iespējas. Diemžēl uz «Zemgales» pastāvēšanu diezgan skeptiski raugās abu kinoteātru direktori: Jelgavā maksātspēja ir maza, tādēļ arī kino apmeklētāju skaits nav īpaši liels. Gan viens, gan otrs atzina, ka kino varētu rādīt tikai tad, ja ēkā darbotos arī kāds naktsklubs, kazino vai cita veida izklaides vieta, kas nestu peļņu.
Filmu rādīšana ir dārgs prieks
Pēc Edgara Fridberga teiktā, lietots krēsls, kādus var redzēt labākajos Rīgas kinoteātros, maksā ap 100 dolāru. Krēslu nomaiņa vienā zālē izmaksātu 40 000 dolāru.
Kino izplatītāji daļēji nosaka cenu par vienu seansu un saņem pusi no ieņēmumiem par filmu demonstrēšanu. «Zemgales» ekspluatācijas izdevumi arī nav no mazajiem. Līdz šim par siltumu apkures sezonā maksāts 1200 latu, tagad tāda pati summa jāmaksā par piecu mēnešu pastāvīgās jaudas pieslēgumu, kad ēka netiek apsildīta. Par remontu nevar pat domāt.
Rūk kinoteātru un skatītāju skaits
Savulaik Latvijas PSR bija apmēram 1200 kino rādīšanas vietu. Tagad atlikušas vairs tikai kādas 50 vietas. Mazs ir arī kino apmeklētāju skaits gan Jelgavā, gan visā Latvijā: savulaik tika lēsts, ka filmu «Likteņdzirnas» noskatīsies apmēram divi miljoni skatītāju, taču reāli to izdarīja 300 tūkstošu.
Izdzīvos tas, kas mainīsies
Arvien biežāk cilvēki izvēlas skatīties filmas mājas apstākļos. Televīzija piedāvā seriālus tā, lai katrs atrastu laiku līdzjušanai iemīļotajiem varoņiem. Arī tehnikas progress ir ieviesis savas korekcijas. Tagad katrs, kas to var atļauties, ierīko savu mājas kinozāli.
Tomēr Rīgā uz labām filmām skatītāju netrūkst. To nevar sacīt par kinoteātri «Zemgale». Var jau aizbildināties, ka maksātspēja ir maza, ka Jelgavā filmas tiek demonstrētas tad, kad citur tās vairs nerāda. Tomēr liela nozīme ir arī tam, ka vismaz pašlaik «Zemgale» nespēj līdzināties Rīgas kinoteātriem labiekārtojuma ziņā. Bet daba tukšumu nemīl. Nāk vietā citi – ar jaunām idejām, ar ērtībām.
