«Skolēni vairs nedomā – nokavēju vienu otru stundu, gan jau mani nepamanīs! Viņi zina, ka piefiksēs uzreiz, un sekos saruna ar klases audzinātāju, tad sociālo pedagogu un skolas administrāciju. Lieta var aiziet līdz pat pašvaldības institūcijām,» faktorus, kas lielāko daļu izglītojamo attur no stundu bastošanas, atklāj Jelgavas 1. ģimnāzijas direktore Valentīna Maido. Tomēr pilsētā, kā arī Jelgavas un Ozolnieku novados kopā ir teju 50 bērnu, kuru neattaisnotie kavējumi nonākuši vietējo izglītības pārvalžu uzmanības lokā. Daži vecāki spiesti maksāt soda naudu.
Panākt, ka vecākiem un pašiem skolēniem šķistu pašsaprotami, ka izglītības iestāde nekavējoties jābrīdina, ja kaut kādu iemeslu dēļ būs jākavē skola. Šāds ir pirms dažiem gadiem valstī stingrāk izstrādāto noteikumu mērķis, kas jau paspējis labi iedzīvoties praksē, atzīst aptaujātās izglītības iestādes. Kavē vairāk nekā trešdaļaVecāki zvana, sūta īsziņas, raksta e-pastus. Ja piemirsies, zvana un interesējas paši skolotāji. Taču joprojām gadās arī tādi skolēni, kas pamanījušies neattaisnoti kavēt 20 un vairāk stundu semestrī. Tāpēc ar viņiem strādā ne tikai skolas atbalsta personāls, bet arī Izglītības un Sociālo lietu pārvalžu speciālisti, pašvaldības policisti, nepilngadīgo likumpārkāpumu prevencijas grupas inspektori un citi. Jelgavā ir 36 šādi skolēni, novadā – seši, bet Ozolnieku novadā – pieci izglītojamie, ziņo pašvaldības.Tomēr lielākais darbs norit pašā skolā, lai institūciju speciālisti nemaz nebūtu jāiesaista. «Pie mums par bērnu kavējumiem atbild visi – sākot no klašu audzinātājiem, priekšmetu skolotājiem, direktora, vietniekiem un atbalsta personāla līdz pat atsevišķiem tehniskajiem darbiniekiem, piemēram, dežurantiem un garderobistiem,» ciešo tīklu ieskicē 1. ģimnāzijas vadītāja, pauzdama gandarījumu, ka stundu bastotāju procents ar katru gadu samazinās. Neskatoties uz skolas noteikumu, ka mācību gada laikā pieļaujams bez attaisnojuma neierasties uz, maksimums, desmit stundām, šo skaitu pērn pārsniedzis 37,81 procents skolēnu (2009./2010. mācību gadā – 42,53 procenti). Šajā skaitā tiek iekļauti arī audzēkņi, kuri nokavējuši stundas pirmās piecas minūtes (ko fiksē elektroniskajā žurnālā), izvairījušies no kādas atsevišķas mācību stundas, nav atnesuši ārsta zīmi, vecāki nav rakstiski brīdinājuši, ka skolēnam, piemēram, jādodas pie kāda speciālista, un citi. Stundu laikā skolas durvis slēgtasLielākoties tas liecina par audzēkņu disciplīnas problēmām, nevis ļaunprātīgu klaiņošanu, kaut, protams, sastopama arī tāda. Tomēr bezcerīgu gadījumu, ar kuriem netiktu galā pat pašvaldības policija, Sociālo lietu pārvalde un administratīvā komisija praktiski nav, min 1. ģimnāzijas direktore.«Neattaisnoti kavējumi ir problēma, kas vienkārši jārisina. Svarīgi nepaiet garām iemesliem, jo bērnam, kas patvaļīgi aiziet no stundām, nepieciešama palīdzība. Ja vajadzīgs, iesaistām psihologu, jo, iespējams, viņam klasē dara pāri. Reiz izrādījās, ka skolēns nenāk uz skolu tikai tāpēc, ka viņam nav pienācīgu apavu,» raksturo V.Maido.Rūpējoties par savu audzēkņu drošību, kas lielā mērā palīdzējis arī novērst stundu bastošanu, šajā mācību gadā Jelgavas 1. ģimnāzija ķērusies klāt kādam radikālākam risinājumam – līdz mācību dienas beigām stundu laikā un starpbrīžos skolēni, kas nav samieguši 18 gadu vecumu, no skolas var izkļūt tikai ar vecāku, treneru, interešu izglītības skolotāju vai citu iesaistīto pieaugušo rakstisku lūgumu, ko akceptējis klases audzinātājs. Citādi durvīm priekšā nostājas pašvaldības policists un skolas dežurants. Tas strādā, gandarīta direktore, piebilstot, ka ar jauno kārtību ir apmierināti arī vecāki.Laukos tālu «neaizbastos» Operatīvāk neattaisnoto kavējumu problēmu izdodas risināt lauku skolās, jo pagastā viss kā uz delnas, atzīst Kalnciema pagasta vidusskolas direktora vietniece Irēna Markule.«Kavējumu uzskaites sistēma, ka vecāki brīdina par bērna neierašanos skolā, mums jau ir gadu gadiem. Nemaz netiekam līdz tam, ka kāds bez iemesla būtu kavējis šīs 20 stundas semestrī. Skolēni arī to nedara – nekur tālu jau «neaizbastos». Seko zvans vecākiem, un pēc pāris minūtēm viņi ir atpakaļ,» stāsta direktora vietniece. Viņa piebilst, ka trīs dienas bērns var nebūt skolā, uzrādot vecāku rakstītu zīmi. Ar slimošanu Kalnciemā arī nav iespējams «šmaukties», jo skolai izveidojusies laba sadarbība ar pagasta ģimenes ārstu.Jelgavas novada pašvaldības pārstāvis Jānis Erno informē, ka lielākoties neattaisnoti stundas kavē 8. un 9. klašu skolēni. Galvenokārt te vainojama nepietiekama mācību motivācija. Tuvojoties pilngadībai, tā vietā, lai pabeigtu skolu, daži izvēlas sākt patstāvīgu dzīvi un strādāt. Situācijas risināšanā noteikti tiek iesaistīti vecāki, norāda pašvaldības pārstāvis, piebilstot, ka bijuši gadījumi, kad novada administratīvajā komisijā skatītas skolēnu vecāku administratīvā pārkāpuma lietas par bērna aprūpes pienākumu nepildīšanu. Kavējumu iemesli Aizgulēšanās. Izvairīšanās no atsevišķu stundu apmeklēšanas. Ierašanās uz stundu ar piecu minūšu nokavēšanos (tiek atzīmēts, ka nav bijis visā stundā, tāpēc skolēns parasti neiet uz to vispār). Palikšana mājās, klaiņošana pa pilsētu. Slimošana (netiek iesniegtas ne vecāku, ne ārsta zīme). Nav iespējams operatīvi informēt vecākus, jo neatbilsts skolai iedotie tālruņa numuri. Vecāku neinteresēšanās par savu bērnu skolas gaitām. Konfliktsituācijas ar skolasbiedriem.Tiek pie soda Astoņu skolēnu, kas neattaisnoti kavējuši stundas, vecākiem Jelgavas pašvaldība sastādījusi protokolus un izteikusi brīdinājumus. Četriem uzlikts naudas sods 150 latu apmērā.
