Valsts prezidents izsludinājis grozījumus Maksātnespējas likumā, kas paredz arī ieviest tā saukto nolikto atslēgu principu, kas gan būs attiecināms tikai uz privātpersonām un tiem gadījumiem, kad parādnieka maksātnespējas procesā pārdos viņa vienīgo mājokli.
Pret grozījumu pieņemšanu iebilda komercbankas, kas norādīja, ka tādējādi var pilnībā apstāties kreditēšana Latvijā un banku aizņēmumi būs praktiski nepieejami to dārdzības dēļ. Tomēr Valsts prezidents Andris Bērziņš nolēmis izsludināt grozījumus, jo Saeima skaidri paudusi gribu noteikt šādu jaunu regulējumu, ko apliecinot konkrētais balsojums – galīgajā lasījumā tikai ceturtā daļa deputātu balsoja pret grozījumu pieņemšanu. Vienlaikus prezidents aicina Saeimu izvērtēt pieņemtos grozījumus Maksātnespējas likumā, lai nesamazinātos fizisko personu kreditēšanas pieejamība un tiktu turpināts valsts atbalsts dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai, it īpaši lauku reģionos, «Ziņas» noskaidroja Valsts prezidenta kancelejā.
Var apstāties kreditēšana
Prezidents Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai nosūtījis vēstuli, kurā norāda uz riskiem, ko grozījumi var nodarīt Latvijas tautsaimniecībai – pieņemtās izmaiņas ierobežos lielākās daļas hipotekāro kredītņēmēju rīcības brīvību, it īpaši ārpus Rīgas un reģionu centriem. «Tā kā aizņēmēja paša līdzdalība jeb pirmā iemaksa būtiski augs, sasniedzot pat 40 procentu, un paaugstināsies arī procentu likmes, hipotekārā kreditēšana kļūs praktiski neiespējama. Tādējādi būtiski samazināsies jau tā zemā darbaspēka mobilitāte reģionos un tiks veicināta iedzīvotāju emigrācija, kas jau tagad ir viens no lielākajiem apdraudējumiem Latvijas valsts nākotnei,» pauž A.Bērziņš.
Prezidents arī norāda uz Latvijas Bankas viedokli, ka līdz ar to sašaurināsies jau tā niecīgais kreditēšanas apmērs, lai gan tieši pašlaik Eiropas Centrālā banka nolēmusi sākt mērķētas ilgāka termiņa refinansēšanas operācijas. Tas nozīmē tieši Latvijas tautsaimniecības attīstībai pieejamus finanšu līdzekļus aptuveni 560 miljonu eiro apmērā uz četriem gadiem. «Arī Starptautiskais Valūtas fonds vērsis uzmanību uz šo jautājumu, norādot, ka grozījumi, kas samazinātu hipotekāro aizņēmēju un to galvinieku atbildību ķīlas vērtības apmērā, nozīmē ievērojamu hipotekārās kreditēšanas samazinājumu un procentu likmju kāpumu,» vēstulē piebilst A.Bērziņš.
Prezidents arī norāda uz pieredzi atsevišķos ASV štatos, kuros ir līdzīgs regulējums. Tā pierāda, ka lielāka kļūst ne tikai aizņēmēja paša līdzdalība (tā var sasniegt 40–50 procentu), bet arī paaugstinās hipotekārā kredīta procentu likmes un kredītu atmaksas disciplīna samazinās aptuveni par trešo daļu.
Ļaus atgūties daudziem
Saeima izmaiņas maksātnespējas regulējumā pieņēma 25. septembrī, un tās paredz privātpersonu maksātnespējas procesa reformu, tostarp būtiski samazinot parādu dzēšanas termiņus un ieviešot tā saukto nolikto atslēgu principu mantai, kas kalpojusi kā nodrošinājums.
«Maksātnespējas likuma grozījumi fizisko personu jomā ir vērsti uz procesa iespēju, tiesību un pienākumu maksimālu sabalansēšanu. Ņemot vērā krīzes negatīvās sekas mājsaimniecībām, grozījumi atvieglos saistību izpildi reāli maksātnespējīgām personām ar pārāk lielām saistībām – no 7114 eiro līdz 5000 eiro tiek samazināta minimālā prasījuma summa maksātnespējas procesa sākšanai, process tiek padarīts lētāks, kā arī ir ierobežots kreditoru pieteikšanās termiņš,» skaidro Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs Jānis Ozoliņš.
Viņš uzsver, ka likuma izmaiņas nosaka īsākus maksātnespējas procesa termiņus atkarībā no parādsaistību apmēra un spējas samaksāt daļu no parāda. Fiziskajām personām, kas ikmēneša maksājumu pēc bankrota procedūras spēs segt vienas trešdaļas apmērā no ienākumiem, bet ne mazāk kā vienas trešdaļas apmērā no minimālās mēnešalgas valstī, parādu dzēšana nosakāma šādi: «Parādsaistības no 5000 līdz 100 tūkstošiem eiro – gads, no 100 līdz 300 tūkstošiem – divi gadi, 300 tūkstoši un vairāk – trīs gadi. Tie ir būtiski termiņu samazinājumi, atbalsts tiem kredītņēmējiem, kuri nespēj atmaksāt uzņemtās saistības. Aptuveni 95 procenti no privātpersonu kredītiem ietilpst gada termiņā, un jaunais regulējums ļaus atgriezties ekonomiskajā apritē iedzīvotājiem, kas cietuši krīzē un nevar nomaksāt, piemēram, hipotekāro kredītu. Viena gada laikā samaksājot trešdaļu no minimālās algas un administratora izdevumus, varēs atbrīvoties no 100 tūkstošu eiro lielām kredītsaistībām. Protams, jāiziet bankrota procedūra un jāpārdod ķīla, bet atlikušo saistību dzēšanas termiņš būs krietni īsāks. Šī ir kompromisa redakcija starp finansēšanas nepieciešamību tiem, kas vēlas iegūt jaunas dzīves platības, un cilvēkiem, kas aizņēmumu nespēj atmaksāt,» akcentē J.Ozoliņš.
Līdz šim praksē parādu dzēšanas termiņi atkarībā no parādnieka ienākumiem nereti pārsniedza trīs gadus. ◆
