Pētera Upīša dārzs ceriņu klāstu vēlas papildināt ar jaunām šķirnēm.
Jau piecpadsmito pavasari ceriņu krāsu un smaržu piesātinātajā laikā uz Dobeli aicina Ceriņu svētki, kas tiks svinēti arī Pētera Upīša dārzā. Pilnā plaukumā šeit zied vairāk nekā 230 šķirņu un hibrīdu ceriņi, kas katrs atšķiras ar krāsu, ziedkopas bagātību un smaržu, veidojot vienu no plašākajiem stādījumiem Baltijas valstīs.
Šķirnes velta cilvēkiem un dzimtajai pusei
Ceriņu dārzu, kurš šodien aizņem 4,5 hektārus, sāka veidot 1996. gadā, atzīmējot dārzkopja un selekcionāra P.Upīša simtgadi. Dārzkopības institūta vadošā pētniece Sarmīte Strautiņa, kura šopavasar saņēmusi prestižo Starptautiskās ceriņu asociācijas apbalvojumu, stāsta, ka doma par ceriņu dārza izveidi bijusi jau agrāk un tās īstenošana sakritusi ar P.Upīša jubileju. Vecākās stādījumu rindas ir no 1986. gada. «Sākumā nevarējām saprast, kā īsti rīkoties. Ceriņi krita ārā, mums teica, ka pie vainas bija smaga augsne un āderes. Bulduru skolotājs Lasis ieteica, lai stāda grupiņās – tad būs vieglāk ar ceriņiem darboties. Ja kāds izkritīs, to laukumu varēs papildināt vai pārvietot,» skaidro S.Strautiņa.
Pamatā dārzā atrodami dažādu P.Upīša selekcionētu šķirņu ceriņi. Te ir gan lielām ziedkopām ziedošais ‘Esības prieks’, ‘Gaistošais sapnis’, kas ziedēšanas laikā kļūst arvien gaišāks, ‘Pārsteigums’ un pašu raksturojošais ‘Dobeles sapņotājs’. Krāsu kupenās atrodama gan mammai veltītā ‘Māte Ede Upītis’, gan mūža mīlestībai Kristīnei Baltpurviņai veltīta šķirne, gan ‘Vita’, kas nosaukta kādas meitenes skaistiem kupliem matiem vārdā, ‘Vitālais Sebris’ un ‘Daudzpusīgais Zemzaris’ (attiecīgi veltījumi aktierim Kārlim Sebrim un gleznotājam Uldim Zemzarim). Ir arī ‘Vidzemes debesis’, ‘Jaunkalsnavas nakts’, ‘Gaiziņkalns’ un ‘Zilaiskalns’, kas veltītas dzimtajai pusei. Kopumā dārzā atrodams vismaz 80 P.Upīša radīto ceriņu, tostarp hibrīdu. Pašai S.Strautiņai mīļākie ir baltie ceriņi, kas selekcionāram esot labi izdevušies.
Lielākai dažādībai dārzā aug arī franču un krievu radīto šķirņu ceriņi, pat dzeltenais ceriņš. 2004. gadā stādījumus papildināja ap 50 Ķegumā dzīvojušā dārzkopja selekcionāra Laimoņa Kārkliņa (1923–2005) ceriņu šķirņu, perspektīvie hibrīdi un tulpju kolekcija. Pērn dārzā ierīkots stādījums ar Latvijā maz izplatītām šķirnēm vai tādām, kas pie mums nav sastopamas nemaz.
Ceriņu dažādība liela
S.Strautiņa nezina nevienu, kas šobrīd Latvijā nodarbotos ar ceriņu selekciju. «Tam vajag gan laiku, gan zemi, gan vēlēšanos. Ceriņu selekcija noteikti ir daudz ilgāks process nekā puķu selekcija. Kamēr ceriņš izaug no sēklas, kamēr sāk ziedēt, tad trīs gadus vērtējam, iesniedzam šķirnes reģistrācijai – vajadzīgs ap 20 gadiem, lai šķirne iegūtu savu statusu,» skaidro S.Strautiņa. «Tāpēc ir svarīgi, lai selekcijā būtu pēctecība. Kad viena paaudze izveidojusi kaut ko jaunu, nākamajai ir gatavs pamatmateriāls, ko attīstīt tālāk,» tā pētniece.Lai ceriņi regulāri ziedētu, speciālisti iesaka – tiklīdz ziedkopas kļūst neizskatīgas, tās jāizgriež, pirms sākušas veidoties sēklas. Tāpat, ja krūms ir liels un bagātīgs, daļu ziedkopu iesaka izgriezt, veidojot pušķus.
Ceriņu dārzs ir kļuvis par vienu no Dobeles simboliem, taču tā veidotāji zina, kādu viņi to gribētu redzēt. «Kolekciju cenšamies papildināt, šogad arī esam saņēmuši apmēram 30 šķirņu potzarus, ko mums atsūtīja no Dānijas, Igaunijas un Viļņas. Mums ir sapnis izveidot kolekciju, kurā būtu visas Baltijā selekcionētās šķirnes. Mēģināsim iegūt vairāk pasaulē zināmo, lai būtu dažādība,» plānos dalās S.Strautiņa. Pasaules šķirnes Latvijā jūtoties ļoti labi, dažām jutīgākām var vien apsalt pumpuri. Institūtā vēlreiz mēģinās iedzīvināt Afganistānas ceriņu, kuram mūsu klimats gan nav īsti piemērots.
«Cilvēku pirmais priekšstats – ir vienkārši ceriņi, un tad ir potēti ceriņi: tie, kam pildīti ziedi. Patiesībā potētie ceriņi ir gan ar vienkāršiem, gan pildītiem ziediem, un arī krāsu dažādība ir liela. Kad ir laiks izstaigāt un aplūkot ceriņus, redzams, ka ziedu forma, smarža un krāsas atšķiras. Ja tikai laiks atļauj, šeit var relaksēties pēc visas skriešanas,» aicina S.Strautiņa, piebilstot, ka pasaulē ir vismaz tūkstotis ceriņu šķirņu.
Ceriņu svētkus Dobele svinēs no 27. līdz 29. maijam
◆ Svētki sāksies piektdien ar bērnu un jauniešu interešu izglītības pulciņu koncertu «Danco, danco tu, saulīte!» Ķestermeža estrādē.
◆ Ceriņu svētku galvenā diena būs sestdiena, kad uz tiem vedīs Ceriņu vilciens – pulksten 9.25 tas aties no Rīgas, 9.46 piestās Olainē, 10.11 Jelgavā, Dobelē pienāks 10.38, bet atpakaļ uz Rīgu dosies 19.38. Vilcienu ar dziesmām pieskandinās Penkules kapella un akordeoniste Gita Āboliņa. Dobelē pasažierus sagaidīs Ceriņu un Magoņu autobusi, lai aizvestu uz ceriņu dārzu un pilsētas centru.
◆ Tirgus laukumā visu dienu varēs baudīt koncertus, paredzētas izklaides lieliem un maziem, tiks piedāvāti dažādi gardumi un našķi. Plānotas sportiskas aktivitātes BMX velotrekā. Savukārt Baznīcas dārzā notiks Mazie grāmatu svētki, kur uz tikšanos un kopīgu darbošanos aicinās mākslinieks Jānis Anmanis. Varēs atpūsties brīvdabas lasītavā, iegādāties grāmatas grāmatu galdā. Notiks akcija «Lasītājs lasītājam». Muzejs Baznīcas dārzā piedāvās apskatīt izstādi «Dobele: pils un pilsēta».
◆ Svētku gājiens «Ceriņprieks» cauri pilsētai dosies pulksten 12, pēc tam – novada pagastu izrādīšanās ar koncertiem un pagastu sarūpētiem pārsteigumiem.
◆ Pulksten 16 Pētera Upīša dārzā skanēs fragmenti no Johana Štrausa populārākās operetes «Sikspārnis», kas ar veselīga humora un labsirdīgas ironijas devu vēsta par greznu un reibinošu pasauli, kurā valda spožums un jautrība, flirts, intrigas un pārpratumi.
◆ Dārzu pieskandinās arī citas populāras J.Štrausa melodijas («Pie zilās Donavas», «Picikato polka», «Valsis no Dienvidiem», «Annas polka», fragmenti no operetēm «Čigānu barons» un «Vīnes asinis»). Tās izpildīs Sonora Vaice, Inga Šļubovska-Kancēviča, Jānis Apeinis, Juris Ādamsons, Raimonds Bramanis, Rihards Mačanovskis un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra mūziķu grupa Raimonda Ozola vadībā.
◆ Koncerta biļetes ar atlaidi var iegādāties skolēni un pensionāri, bet I un II grupas invalīdiem un pirmsskolas vecuma bērniem ieeja brīva. Koncertā sēdvietas nav numurētas. Organizatori piedāvā ņemt līdzi segas, uz kurām apmesties zālienā, un padomāt par atbilstošu apģērbu.
◆ Ceriņu dārzā visas dienas garumā savus labumus piedāvās Dārzkopības institūts un Dobeles novada mājražotāji.
◆ Savukārt pilsētas centrā varēs klausīties jauno talantīgo mūziķu ģitārista Ginta Smukā un izcilās koklētājas Laimas Jansones sniegumā.
◆ Tradicionālajam Nakts skrējienam starts tiks dots vakarpusē. Pēc skrējiena sāksies zaļumballe, kas līdz ar krēslas iestāšanos uz brīdi tiks pārtraukta, jo 22.30 sāksies gaismas, mūzikas un ūdens saspēle grupas «Astro’n’out» mūzikas pavadījumā. Zaļumballe turpināsies grupas «Sienāži» un dīdžeju PM2theAM un Big G vadībā.
◆ Svētdien Pētera Upīša dārzā un Dobeles centrā spēlēs pūtēju orķestri no Dobeles, Balviem un Auces. Varēsim nofotografēties kopā ar Kalvenes trušiem.
