Šaržs (no franču valodas – charge) ir mākslas vēsturē maz aplūkota attēlojuma tradīcija ar īpašām formas niansēm. Dobeles Novadpētniecības muzejā līdz 2. augustam aplūkojama Rakstniecības un mūzikas muzeja (RMM) šaržu izstāde “Draudzīgais pārspīlējums”, informē muzejs.
Lai gan šaržu mēdz uzskatīt par karikatūras paveidu, tam nepiemīt izsmejošas un ciniskas līnijas, tieši tāpēc to ierasti papildina apzīmējums “draudzīgs”. Šaržs ir orientēts uz pozitīvo, savukārt karikatūra akcentē negatīvās iezīmes. Tāpat kā karikatūra, šaržs nav iespējams bez pārspīlējuma, taču tas lietots atšķirīgā nolūkā. Šaržēt nozīmē pazīt attēlojamo cilvēku, izcelt kādu raksturīgu personības iezīmi. Sirsnīgie portreti reizē liecina par laiku, kad klasiķi vēl nebija pārvērsti staltos pieminekļos. Citējot mākslas zinātnieci Ingrīdu Burāni: ”Šaržs vienmēr ir konkrēts, tas neeksistē bez konkrētas personības, un tam vienmēr piemīt personības iezīmes. Labs šaržs vienmēr ir interesantāks nekā karikatūra. Tas paver skatījumu, par kādu iepriekš neesi pat iedomājies.”
Izstādē “Draudzīgs pārspīlējums” atspoguļota šarža attīstība no 20. gadsimta sākuma līdz mūsdienām, iepazīstinot ar RMM krājuma retumiem un atklājot, kā literatūras, mūzikas un teātra klasiķus savulaik redzējuši viņu laikabiedri – šaržu mākslinieki (Valērijs Zosts, Eduards Keišs, Sigismunds Vidbergs, Sergejs Civinskis-Civis u.c.). Šaržiem piemeklētas arī atbilstošas fotogrāfijas no rakstnieku un mūziķu dzīves. Tādējādi izstāde ne vien atspoguļo mākslinieku daiļradi, bet arī palīdz labāk iepazīt nozīmīgas Latvijas kultūras personības.
Ekspozīcijas veidotāji skaidro, ka šī izstāde veidota ar domu, ka dažādi stilizētās līnijas var mūs iecelt atpakaļ pagātnē starp pazīstamu kultūras personību raksturīgākajiem žestiem, kustībām un īpatnībām – visām cilvēciskajām niansēm, bez kuru atdzīvināšanas vēsture sastingst.
Izstāde “Draudzīgs pārspīlējums” aicina aizdomāties, kurš no režisoriem vienmēr bijis gatavs lēcienam un ticis salīdzināts ar tīģeri. Kura rakstnieka domas attēlotas kā grāmatas, rūpīgi saliktas pa plauktiņiem, bet ausis ir kā rupori un skatiens tiešs kā rentgena stari? Kāpēc laikabiedri pazīstamu literātu attēlo kā pelēku laukakmeni? Kuras dzejnieces pavadoņi bijuši kaķis un Pūcesspieģelis?
Izstāde tapusi ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu. Īpašs paldies mākslas zinātniecei I.Burānei. Izstādes veidotāji: RMM projektu kuratore Elīna Drulle, mākslinieks Gundars Gulbis, konsultēja RMM mākslas eksperts Dzintars Gilba.
