Vakar Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā tika atklāta izstāde «No medicīnas vēstures Jelgavas novadā».
Vakar Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā tika atklāta izstāde
«No medicīnas vēstures Jelgavas novadā».
Uz atklāšanu atnākušajiem bija iespēja noklausīties arī vairākas lekcijas par medicīnas vēsturi. Izstāde tapusi sadarbībā ar Medicīnas vēstures muzeju un Dobeles Novadpētniecības muzeju. Pasākuma iniciatore ir muzeja speciāliste Anita Ungure, kas uzstājās arī ar lekciju par Jelgavas Pētera akadēmiju beigušajiem ārstiem.
Ekspozīcija noteikti ir interesanta ne tikai medicīnas un vēstures darbiniekiem. Tajā var uzzināt, ka Jelgavas medicīnas vēsture sniedzas visai tālā pagātnē – liecības par to ir saglabājušās kopš 16. gadsimta. Hercogu laikos mediķi dalījās vairākās grupās: pirtnieki un bārddziņi, doktori un maģistri, arī klejojošie ārsti jeb okulisti, operatori, akmeņgrieži.
Reizē ar Jelgavas attīstību, īpaši pēc tās kļūšanas par hercogistes galvaspilsētu, attīstījās farmācijas nozare. Pirmā Jelgavas aptieka – Galma aptieka – tika dibināta 1578. gadā un bija trešā vecākā Latvijā.
1775. gadā Jelgavā tika nodibināta Pētera akadēmija – pirmā augstskola Latvijā. Laika gaitā tā tika pārveidota par ģimnāziju, taču savu sākotnējo slavu nezaudēja.
Pētera akadēmiju, kurā bija iespējams apgūt arī ārsta profesiju, savā laikā beidza daudzi slaveni un ievērojami ārsti un zinātnieki: J. Groške, hercoga Pētera galma ārsts, Otto Hūns, baku potēšanas ieviesējs Krievijas impērijā, Juris Bārs,ārsts un valodnieks, Izidors Brensons, medicīnas vēsturnieks, Jānis Jankovskis, Latvijas Sarkanā Krusta dibinātājs u.c.
Līdz pat 19. gadsimta sākumam Jelgavas iedzīvotāji ārstējās mājās. Pirmo slimnīcu Jelgavā nodibināja tikai 1824. gadā. 1889. gadā sāka darboties Tabora iestāde, kas ir tagadējās Psihoneiroloģiskās slimnīcas sākums.
Izstādē var arī aplūkot dažādus agrāko laiku medicīnas instrumentus, Jelgavas un Dobeles slimnīcu, arī ārstu fotoattēlus. Ekspozīcija muzejā būs skatāma apmēram mēnesi.
