18. jūnijā liela rosība valdīja Latvijas Vēstures muzejā, jo viena pēc otras tika atklātas divas dažādas izstādes.
18. jūnijā liela rosība valdīja Latvijas Vēstures muzejā, jo viena pēc otras tika atklātas divas dažādas izstādes. Muzeja pamatekspozīciju papildināja divas nulle kā atjaunotas zāles, kurās aplūkojamas 18. un 19. gadsimta mēbeles. Īsts atradums ir eksponētais Hamburgas tipa skapis, vienīgais Latvijā, kas sākotnēji rotājis Grāvendāles muižas interjeru. Tomēr ekspozīcijas autores Anitas Meinartes īste-nais lolojums ir Bīdermeijera stilā iekārtotā zāle. Te valda mierīga, estētiska lauku muižnieku ģimenes idille un nekas vēl neliecina par strau-jajām 19. gadsimta beigu pārmaiņām, kad sākās zinātniski tehniskā progresa attīstība. Seno dienu noskaņās izstādes apmeklētājus ievadīja Arvīda Klišāna mežraga skaņas.
XXII Vispārējo latviešu dziesmu svētku un XII Deju svētku gaidās tika atklāta tautas lietišķās mākslas izstāde «Senās mežģīnes». Te vienkopus sapulcējušās 50 šā senā aroda pratējas, lai pirmo reizi plašākai publikai parādītu, kas ir sakrājies gadu ritumā. Te var redzēt mežģīņu rašanās pirmsākumu – seno itāļu mežģīņu paraugus. Tā ir vesela sieviešu pasaule smalkas zīda kleitas un kabatas lakatiņi, dvieļi, dekoratīvas sedziņas un pat cepures, ko papildina miniatūri tamborējumi, armēņu mežģīnes, tīklmežģīnes, mezglojumi, kā arī saules pinuma un frivolitē tehnikā izpildīti rokdarbi.
Sarežģītākā no visām ir knipelēto mežģīņu darināšana, jo te vienas adatas vai tamboradatas vietā jāstrādā ar vairākiem desmit, pat simtiem knipelīšu, atrodot katram pavedienu pārim savu pinuma vietu, kā arī protot tās nemanāmi paslēpt darba beigās. Tādēļ arī knipelēto mežģīņu klāsts izstādē ir vislielākais. Ekspozīcija papildināta ar izstrādājumiem no Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja un Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja fondiem.
Par seno mežģīņu darināšanas mākas saglabāšanu un attīstību gādā Latvijas Amatniecības kameras Mežģīņu darināšanas biedrība.
