Kas jauns galerijas «Siena», Ģ.Eliasa muzeja un Ā.Alunāna mājas izstāžu dzīvē?
Kas jauns galerijas “Siena”, Ģ.Eliasa muzeja un Ā.Alunāna mājas izstāžu dzīvē?
Gleznotāja Inita Vilks atzīst, ka – gluži tāpat kā dzīves saldākos brīžus nomaina rūgtie – nebeidzas arī viņas “klejojumi” plašā formas meklējumu amplitūdā. Tematiski glezniecības pēdējie mēneši bijuši saldumsaldi, kā jūtams galerijā “Siena” (gaitenī LLU LIF ēkā, blakus kinoteātrim) nule atklātajā izstādē “Kūkas un kafija”. Tieši tas (saldumi) arī redzams vairākos desmitos gleznu. Vecākā ir pagājušogad ap Ziemassvētkiem tapusī “klasiskas” formas našķa bildīte, ko draudzene nodēvējusi par “Mistera Bīna kūciņu”. Studējot šo tēmu flāmu vecmeistaru darbos, Initai uzkrītošas šķita divas lietas: no mūsdienu konditorejas izstrādājumiem atšķirīgās formas un dzīvība ap tām – kaut vai saldajā klusajā dabā rāpojošs kukainis. Par darbību Initas glezniņās savukārt gādā, piemēram, uz svētdienīgi klāta mielasta galda sirojoši mājdzīvnieki. “Ja kaut reizi pasmaidīsit, izstāde savu būs panākusi,” saka autore, un smaidīt izstāde patiešām liek – turklāt daudz un bieži.
Alunāna mājā apskatāmas fotogrāfijas, kuru autore ir Aina Ozoliņa. Tagad jelgavniece, dzimusi 1940. gadā Madonā, un jaunībā papildus šuvējas specialitātei izglītojusies arī fotomākslā. Izstādi, kurai devusi nosaukumu “Brīvības alkas”, viņa velta “kā pateicību Dievam un slimnīcas “Ģintermuiža” personālam”. “Ģintermuižā” tapusi arī daļa darbu: dabas un pilsētvides stūrīši – it kā nejauši izraudzīti un ne ar ko neievērojami, nejaušs nav iemūžināšanas rakurss un laiks. Tam visam doti lakoniski nosaukumi (“Simfonija”, “Brīvības alkas”) vai piemeklēti citāti no Svētajiem Rakstiem. Apmeklētājus autore aicina, viņuprāt, labākā darba nosaukumu darīt zināmu muzejam, jo izstādes slēgšanas sarīkojumā 30. martā pulksten 15 visi vērtētāji varēšot piedalīties loterijā, kuras laimesti būs apmeklētāju trīs iecienītākie darbi.
Līdz nedēļas beigām Ģ.Eliasa muzeja otrajā stāvā vēl apskatāma izstāde “Disputs: Pašportrets ar vecmeistaru”, bet Kamīnzālē atvērta jauna ekspozīcija – maza daļiņa žanriski daudzveidīgā un pret sevi prasīgā Pāvila Lūciņa daiļrades. No izstādes pirms vairākiem gadiem muzeja apmeklētāji Pāvilu Lūciņu atceras arī kā vecās Jelgavas prasmīgu atainotāju, šoreiz pārstāvēta galvenokārt klusā daba un lauku ainava.
