Saimniecisko izstāžu tradīciju aizsākums Jelgavā meklējams pagājušā gadsimta otrajā pusē. Pirmās izstādes organizēja vācu biedrības.
Saimniecisko izstāžu tradīciju aizsākums Jelgavā meklējams pagājušā gadsimta otrajā pusē. Pirmās izstādes organizēja vācu biedrības. 1860. gadā Kurzemes Ekonomiskā sabiedrība te sarīkoja 1. vispārīgo izstādi, kurā piedalījās 77 latviešu zemnieki un 42 vācu lielgruntnieki. Šī sabiedrība skates organizēja līdz 1888. gadam. Vairākas amatniecības un rūpniecības izstādes sarīkoja arī Jelgavas Amatniecības biedrība.
Iniciatļvu pārņem latvieņi
Turpmāk izstāžu organizēšana pamazām pārgāja Latviešu biedrības rokās. Tās zemkopības nodaļa 1889. un 1891. gadā sarīkoja dārzkopības izstādes. Pēc Jelgavas Lauksaimniecības biedrības nodibināšanas divi jauni agronomi Jānis Bisenieks un Jānis Bergs nāca klajā ar ideju par latviešu lauksaimniecības, rūpniecības un amatniecības izstādes rīkošanu. Pasākuma rīkotājiem bija jāsastopas ar vācu sabiedrības pretestību, izstādes programma tika apstiprināta tikai 1895. gada aprīlī, divus mēnešus pirms norises. Izstāde, kurā piedalījās 960 dalībnieku ar vairāk nekā 4000 eksponātu, notika īpaši iekārtotā laukumā pie dzelzceļa stacijas. Piecās jūnija dienās to apmeklēja 28 tūkstoši skatītāju.
Jelgava – izstāžu ņūpulis
Šī bija pirmā vispārīgā brīvdabas izstāde, ko organizējuši latvieši. Tāpēc Jelgavu sāka dēvēt par latviešu izstāžu šūpuli. Agronoms J.Bisenieks turpināja aizsākto Jelgavas izstāžu organizēšanas darbu arī pēc Latviešu lauksaimnieku ekonomiskās sabiedrības nodibināšanas. 1909. gada jūnijā šeit notika lauksaimniecības, rūpniecības un amatniecības izstāde, kur 1068 priekšmetus eksponēja 360 dalībnieku. Tā paša gada oktobra sākumā notika iespaidīga sēklu, dārzeņu un augļu izstāde.
Iedibina godalgas
Pēc Latvijas brīvvalsts nodibināšanās saimniecisko izstāžu organizēšana saistīta ar Zemgales lauksaimniecības centrālbiedrības un tās priekšsēdētāja agronoma Jāņa Mazvērsīša vārdu. No 1923. līdz 1933. gadam izstādes Jelgavā notika sešas reizes. Tās bija rīkotas centrālbiedrības tel- pās Katoļu ielā 44. Plašākā bija 1925. gadā, kad biedrība par sevišķi izciliem ražojumiem izstāžu dalībniekiem pirmo reizi piešķīra Goda krustu.
Grandiozākā izstāde
Grandiozākā saimnieciskā izstāde Jelgavas vēsturē nenoliedzami bijusi 1937. gada Zemgales apgabala izstāde ar Pļaujas svētkiem, kas notika jaunizveidotajā izstādes laukumā starp Garozas, Aviācijas ielu un Brīvības bulvāri. Lai gan to finansēja no valsts budžeta un galvenais organizators bija Lauksaimniecības kamera, izstādi atbalstīja arī pilsētas valde, piešķirot pasākuma laukumam pašvaldības zemi, aprēķināja zemāku elektroenerģijas tarifu un tamlīdzīgi.
Kopumā izstādes laukumā uzcēla 93 ēkas, kuru platība pārsniedza 15,5 tūkstošus kvadrātmetru. Nolikums paredzēja, ka tajā ar lauksaimniecības ražojumiem var piedalīties tikai Zemgales pārstāvji, savukārt ar zinātnes sasniegumiem, rūpniecības un amatniecības izstrādājumiem interesenti no visas valsts.
Apmeklētāju rekordskaits
Labākie zemnieki, rūpnieki, amatnieki, zinātnieki, kultūras darbinieki un citu nozaru pārstāvji, kopskaitā 1241 dalībnieks, varēja iepazīstināt ar savu veikumu un savā starpā sadalīt izstādes medaļas un naudas godalgas 11850 latu apmērā. Divās augusta nogales un septembra nedēļās pasākumu apmeklēja 213 tūkstoši skatītāju, sevišķi daudz interesentu aptuveni 70 tūkstoši bija Pļaujas svētkos 5. septembrī. Pēc izstādes pastāvīgās celtnes izmantoja lauksaimniecības izstādes muzeja ierīkošanai, kas kalpoja kā visas valsts kultūrvēsturisks ieguvums.
1939. gadā, pieminot 15. maija apvērsuma gadadienu, Latvijā rīkoja vairākas valsts finansētas saimnieciskās un kultūras skates. Jelgavā tika izrādīti atjaunotās Latvijas piecu gadu sasniegumi lauksaimniecībā. Tā bija pēdējā izstāde 12 hektāru plašajā labiekārtotajā izstādes laukumā.
