Saskaņā ar nesen publicēto ANO ziņojumu pēdējo četru gadu laikā 200 pasaules bagātākie cilvēki ir dubultojuši savu bagātību.
Saskaņā ar nesen publicēto ANO ziņojumu pēdējo četru gadu laikā 200 pasaules bagātākie cilvēki ir dubultojuši savu bagātību. Savukārt pasaules iedzīvotāju, kuru dzīve rit totālas nabadzības apstākļos, skaits daudzkārt pārsniedz 200 miljonu robežu, un tam ir tendence ar katru gadu palielināties. 1998. gadā trīs pasaules bagātākie cilvēki(no tiem, kas zināmi) – «Microsoft Corp.» vadītājs Bils Geitss, Brunejas sultāns un Valtonu ģimene, kurai pieder «Wal – Mart» universālveikalu tīkls – kopā uzkrājuši vismaz 135 miljardus dolāru. Šī summa ir lielāka nekā kopējais nacionālais kopprodukts 43 valstīs, kuras ANO klasificējusi kā «vismazāk attīstītās». Ja pasaules 200 bagātākie cilvēki katrs gadā piešķirtu tikai vienu procentu no saviem līdzekļiem, tas nodrošinātu pieeju pamatizglītībai ikvienam bērnam pasaulē.
Nabadzības jēdziena skaidrojumi ir dažādi. Pasaulē nav vienotas metodoloģijas, kā un kur novilkt robežu, kas atdala nabadzību no pārticības. Arī Latvijā nabadzībai dažādu valsts un nevalstisko organizāciju traktējumā ir dažādas sejas.
1998. gadā Latvijā tika uzsākts projekts «Atbalsts nabadzības novēršanas stratēģijas izstrādei». Politiķi runā par nabadzības novēršanas nacionālo programmu, taču līdz konkrētiem lēmumiem vēl ir tālu. Krištopana ar lielu troksni un pašpaļāvību demonstrētā Ministru kabineta rīcības programma nu dosies pa to pašu ceļu, pa kuru gājušas iepriekšējās, nerealizētas un aizmirstas. Jaunās valdības deklarācija sociālās drošības jomā sola to pašu, ko iepriekšējās: «veiksim nabadzības situācijas izvērtējumu». Vairāk par vērtēšanu gan nekas nav paredzēts. Bet vērtēta nabadzības situācija tiek jau kopš 90. gadu sākuma, un daudz tālāk par vērtēšanas kritēriju meklēšanu tā arī neviens nav ticis. Šodien grūti atrast cilvēku, kurš varētu pateikt, cik un kādas bijušas daudzās darba grupas, komisijas, projekti, programmas, kas gandrīz desmit gadu «meklējušas» nabadzību Latvijā.
Jau no 90. gadu sākuma par mūsu dzīves neatņemamu sastāvdaļu kļuva termins «iztikas minimums», kas tiešāk vai netiešāk tika saistīts ar nabadzības jēdzienu. Pasaules praksē visbiežāk nabadzības līmeni nosaka, apkopojot informāciju par mājsaimniecību budžetiem. Atkarībā no tā lieluma ģimenes tiek dalītas desmit daļās un divas pēdējās ir tās, kuras «paliek zem svītras», tātad atbilst nabadzīgo statusam. Latvijā šādā veidā būtu neiespējami noteikt nabadzīgo ģimeņu skaitu, jo… nabadzības slieksni tad pārkāptu labi, ja ceturtajā un piektajā pakāpē iekļuvušās ģimenes.
LR Darba likumu kodeksa 83. un 84. pants noteic, ka minimālā mēneša darba samaksa un minimālā darba alga nedrīkst būt mazāka par valsts noteikto iztikas minimumu. Citiem vārdiem, tā nedrīkst būt zemāka par robežu, aiz kuras (pēc valsts «domām») cilvēka fiziskā eksistence nav iespējama. Šobrīd Latvijā nav viena noteikta iztikas minimuma: mums tādu ir vairāki. Ir «pilnais» iztikas minimums, kuru pēc valsts pasūtījuma aprēķina Valsts statistikas pārvalde, un iztikas minimums, kuru noteicis Ministru kabinets. Līdz 1998. gada beigām Labklājības ministrija noteica «krīzes iztikas minimuma grozu».
Likums «Par arodbiedrībām» nosaka to tiesības piedalīties iedzīvotāju dzīves līmeņa kritēriju noteikšanā. Arodbiedrībām ir arī tiesības saņemt no valsts iestādēm bezmaksas informāciju par iedzīvotāju sociālo un ekonomisko stāvokli un pārmaiņām tajā, kā arī prasīt, lai valdība nosaka pamatotu iztikas minimumu, ne retāk kā reizi gadā sabalansē darba algu, pensijas, stipendijas un pabalstus saskaņā ar cenu indeksu palielināšanos. Līdz 1997. gadam iztikas minimumu noteica arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība. Taču… vēlme, spēki un arī iespējas, acīmredzot, bijušas pārāk niecīgas, lai šādā veidā izdarītu pastāvīgu spiedienu uz valdību, kas vienmēr izrādījusi kūtrību iztikas minimuma kārtiņas pacelšanai.
1998. gadā Latvijā pabalstus pieprasījušas 231 410 ģimenes, savukārt trūcīgas ģimenes statusu lūgušas noteikt 36 820 ģimenes. Jelgavā 1998. gadā 4652 ģimenes vērsušās pie pašvaldības ar lūgumu pēc pabalstiem, bet 687 ģimenes – lai tām noteiktu trūcīgās ģimenes statusu. Jelgavas rajona pagastos un pilsētās pabalstus lūgušas 2 988 ģimenes un 78 lūgušas noteikt trūcīgas ģimenes statusu. Labklājības ministrijas rīcībā nav datu, cik no tām ir saņēmušas pieprasītos pabalstus un ieguvušas trūcīgas ģimenes statusu – ne valstī kopumā, ne par atsevišķām pašvaldībām.
Par šo tēmu lasiet arī turpmākajos «Ziņu» numuros.
1998. gadā visu veidu pašvaldības sociālās palīdzības pabalstiem valstī kopumā tērēti 13
693 497 latu *
Pilsēta, pašvaldība Iedzīvotāju Soc. palīdz. Vidēji uz 1 iedz.
skaits pabalstiem tērēts
Jelgava 71 004 365 000 5,14
Jelgavas rajons 35 351 161 905 4,58
Ventspils 46 600 579 108 12,43
Liepāja 96 268 565 971 5,88
Rēzekne 41 069 179 914 4,38
Daugavpils 116 530 1 183 574 10,20
Jūrmala 58 975 341 608 5,79
