Interneta mājas lapas www.zrea.lv izveidi un iedzīvotāju informēšanu par energoresursu taupīšanas iespējām pērn decembrī izveidotā Zemgales Reģionālā enerģētikas aģentūra (ZREA) sauc par lielāko veikumu kopš marta, kad tā sāka reālu darbību. Aģentūras galvenais uzdevums ir veicināt māju energoefektivitāti, kas arī tiekot darīts. Kāda ir aģentūrā ieguldīto līdzekļu atdeve – uz šo jautājumu vismaz pagaidām skaidras atbildes nav, īpaši tādēļ, ka Jelgavā salīdzinājumā ar citām pilsētām siltināšanai pieteikto māju skaits ir niecīgs.
ZREA izveide bija Jelgavas Domes iniciatīva. Mūsu pašvaldība šim projektam piesaistījusi vēl četras (Jēkabpils, Bauskas, Auces un Ozolnieku), kā arī divus uzņēmumus – SIA «Fortum Jelgava» un «Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde» (NĪP). Aģentūras darbība 51,86 procentu apmērā tiek finansēta no ES struktūrfondiem, bet pārējos līdzekļus nodrošina iepriekšminēto partneru līdzfinansējums.Katrs biedrs ZREA uzturēšanai gadā maksā 7000 latu, bet no iedzīvotāju apkures rēķiniem uzturētā «Fortum Jelgava», izrādot labo gribu, atvēlējusi pat 10 000 latu. Biedrībā iesaistījušās arī divas nevalstiskās organizācijas – Zinātnes Inovāciju un testēšanas centrs un Zemgales Reģionālais nevalstisko organizāciju atbalsta centrs, kas gadā biedru naudās maksā 20 latu katra.Konsultē un gatavo dokumentusUzskaitot padarīto, aģentūras direktors Mārtiņš Prīsis min iedzīvotāju informēšanu par energoefektivitātes pasākumu iespējām. Pa vismaz vienam semināram bijis katrā pašvaldībā, Jelgavā – pat vairāki, būts arī daudzdzīvokļu namu iedzīvotāju kopsapulcēs. Uz jautājumu par pusgada laikā paveiktā lietderību, ZREA enerģētikas eksperts Jānis Graudulis atbild, ka «atdeve sākumā nav tverama skaitliskā izteiksmē». Turklāt Jelgavā diezgan pasīvi piesakās ēku siltināšanas programmai, kaut arī ES un valsts sedz pusi darbu izmaksu. M.Prīsis stāsta, ka uz aģentūru konsultēties nākuši cilvēki no NĪP apsaimniekotā Raiņa ielas 3. un dažu dzīvokļu īpašnieku pašu pārvaldītās mājas Satiksmes ielā 57. Tās ir ēkas, kas pieteikušās siltināšanai minētajā programmā. Lielās ielas 37. māja un viens nams Ozolniekos izrādījuši interesi par vēl kādu iespēju – saņemt 80 procentu valsts atbalsta visu dokumentu sagatavošanai (energoaudits, tehniskais projekts un darbu izmaksu tāme). Kaut arī energoaudits daļā māju Jelgavā veikts par pašvaldības līdzekļiem, ZREA mudina iedzīvotājus izmantot šo valsts atbalstu, jo visu dokumentu sagatavošana vien maksā no 800 līdz 1500 latiem, tādēļ, saņemot nacionālo finansējumu, no mājas budžeta tas prasītu tikai dažus simtus latu. Iedzīvotāji arvien neticīgiAtšķirībā no Bauskas un Ozolnieku (siltināšanai gatavojas Rīgas ielas 18. māja) iedzīvotājiem, kam ZREA pārstāvji stāstījuši par energoefektivitātes iespējām, Jelgavā māju kopsapulces biežāk pārvēršoties par cilvēku emociju izlādi, tādēļ jelgavniekus (sevišķi, ja vairāki desmiti dzīvokļu) grūtāk pārliecināt par siltināšanas ieguvumiem, stāsta aģentūras pārstāvji. Kā galveno jelgavnieku mazās aktivitātes iemeslu J.Graudulis min visā valstī vērojamo – iedzīvotājos valda neziņa par rītdienu: «Iedomājieties, jūs vēlaties pirkt māju un jums kāds uzdāvina 50 procentu summas. It kā patīkami, taču cilvēki ir neziņā, vai rīt būs darbs, ir bažas par kredīta ņemšanu, šaubas, vai projekts vispār tiks īstenots.» Turklāt, no vienas puses, neticību un aizdomas rada arī masveida kampaņas par siltināšanu, jo daļai šķiet, ka kaut kas tiek uzspiests, no otras puses, – kārtīgas izskaidrošanas līdz šim nemaz neesot bijis. Var salīdzināt siltuma patēriņuAr šo mēnesi ZREA interneta lappusē ikvienam aplūkojama apjomīga datu bāze ar pārskatu par energoresursu patēriņu Jelgavas daudzdzīvokļu mājās, kas tiek apkurinātas centralizēti. Tur redzams arī katra nama uzcelšanas gads, platība, dzīvokļu skaits un apsaimniekotājs. Skaidrojot apkopotos datus, M.Prīsis secina, ka Jelgavā vidējais siltumenerģijas patēriņš uz dzīvokļa kvadrātmetru gadā ir 135 kilovatstundas. Piemēram, Rīgā šis rādītājs ir 212, tātad tur ar energoefektivitāti ir vēl lielākas problēmas. Pirmajā Jelgavā siltinātajā namā 4. līnijā 1, kā redzams datu bāzē, 2008. gadā energopatēriņš bijis zemākais visā pilsētā – 84,4 megavatstundas (2007. gadā – 173,4). J.Graudulis teic, ka datu bāze ikvienam ļauj ne tikai salīdzināt dažādu māju energopatēriņu (tas var noderēt arī pirms dzīvokļa iegādes), bet arī katrai ēkai spriest, cik nopietni energoefektivitātes pasākumi nepieciešami. «Piemēram, ja mājai jau ir tikai 112 kilovatstundu siltumenerģijas patēriņš uz kvadrātmetru gadā, tad renovējot lielu efektu nepanāks, apkures maksas samazinājums būs neliels, tādēļ siltināt sienas nemaz nevajag. Bet varbūt derētu uzlikt radiatoru regulatorus, kas ļautu sasniegt labu efektu un dzīvot lētāk,» saka eksperts. Aicina uz semināruOtrdien, 29. septembrī, pulksten 11 Jelgavas Reģionālajā pieaugušo izglītības centrā Svētes ielā 33 ikviens aicināts uz semināru par daudzdzīvokļu māju renovācijas iespējām. Pasākumā interesenti tiks informēti par ES atbalstītās programmas «Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi» iespējām, nosacījumiem un ieguvumiem.
