Uzlabojot satiksmes drošību, valsts akciju sabiedrība «Latvijas dzelzceļš», sadarbojoties ar uzņēmumu «Kurzemes mežsaimnieks», jau vairākus gadus sliežu ceļus attīra no vecajiem, pāraugušajiem aizsargjoslu stādījumiem. Decembrī darbi sākti līnijā Jelgava – Meitene pie Elejas.
Pie Dimjautu dzelzceļa pārbrauktuves guļ pirms nedēļas nozāģētās egles. Pašus zāģerus nemana. Aptaujājot Dimjautu māju iedzīvotājus, «Ziņas» noskaidroja, ka pirms dažām dienām tur strādājis traktors un vairāki strādnieki. Vienošanās bez izdevumu noskaidrošanas«Kurzemes mežsaimnieka» valdes loceklis Juris Konstantinovs teic, ka pie Elejas strādā paša uzņēmuma strādnieki. Darbi posmā Jelgava – Meitene tikšot pabeigti līdz pavasarim. Koki tiekot cirsti pa daļai izlases veidā. Tas, ka dzelzceļnieki bez konkursa izvēlējušies tieši viņa uzņēmumu, J.Konstantinovu neizbrīnot. «Kurzemes mežsaimniekam» esot visas atļaujas strādāt pie dzelzceļa līnijām. «Latvijas dzelzceļa» sabiedrisko attiecību speciālists Māris Ozols skaidro, ka līgums starp «Latvijas dzelzceļu» un «Kurzemes mežsaimnieku» noslēgts, nepiemērojot iepirkuma procedūras. Uzņēmuma valde 2009. gada novembrī apstiprinājusi noteikumus par koksnes uzskaites un realizācijas kārtību. «Kurzemes mežsaimnieks» esot viens no retajiem, kas ieguvis tiesības darboties dzelzceļa aizsargjoslā. «Dzelzceļš meža izstrādātājiem nemaksā par krūmu ciršanu, bet neņem naudu par nocirstajiem kokiem, kas auguši dzelzceļa teritorijā,» saka M.Ozols. Peļņas lielumu sarežģīti noteiktLatvijas Lauksaimniecības universitātes profesors Leonards Līpiņš skaidro, ka, šķeldojot krūmus šoseju malās un citās viegli piebraucamās vietās, uzņēmumi gūst peļņu. Dzelzceļa malā augošo krūmu un koku izstrāde varētu būt apgrūtināta, tādēļ esot grūti spriest, vai valsts uzņēmums, bez maksas atdodot koksni, rīkojas bezsaimnieciski. Papīrmalkas cena pašlaik noslīdējusi līdz 20 latiem par kubikmetru, taču šķeldas cena augot. Fakts, ka šajā gadījumā nav rīkots konkurss, rada aizdomas gan viņam, gan sabiedrības «Delna» analītiķei Aigai Grišānei. «Kāpēc darbus veic šī konkrētā firma? To varētu veikt arī kāds cits, turklāt vēl arī kaut ko samaksāt,» viņa saka.Veterāni domā līdzīgiUzņēmuma «Latvijas dzelzceļš» Ceļu distances vadītāja vietnieks Jānis Ceicāns teic, ka nostādnes dzelzceļa aizsardzībai no sniega ir mainījušās un ar koku stādījumiem to vairs neveic. Pāraugušie koki esot ar tukšiem vidiem, vējā varot nolūzt, uzkrist uz sliedēm. Pensionētais mašīnists Jānis Veilands spriež, ka eglīšu aizsargjoslas gar dzelzceļu esot stādītas pirmās Latvijas brīvvalsts laikā. Vēl septiņdesmitajos, astoņdesmitajos gados tās tikušas apzāģētas un koptas, taču liela jēga no šiem aizsargstādījumiem neesot bijusi. Sniegainās ziemās ap tiem veidojušās kupenas. «Labāk būtu bijis, ja vējš sliedēm tāpat kā klajam laukam sniegu pārpūstu pāri, atstājot virsū tikai plānu, viegli nošķūrējamu kārtiņu,» saka J.Veilands.
