Nu jau mazāk nekā mēnesis atlicis līdz Saeimas vēlēšanām. Kā ierasts, pēdējās nedēļās potenciālie tautas kalpi kļūst aizvien aktīvāki sabiedrības interešu aizstāvēšanā un vēl jo vairāk solījumu izteikšanā. Kāds kājām apstaigā Zemgali, virtuālajā vidē rakstot savā ziņā interesantu dienasgrāmatu par vietējiem iedzīvotājiem (ja nebūtu priekšvēlēšanu laiks, es pat ļoti augstu novērtētu šā politiķa ceļojumu), kāds cits aktīvi braukā pa reģioniem un tiekas ar darbaļaudīm un uzņēmējiem. Vēlēšanu gadā tas ir visai ierasts, ka mēs – ierindas vēlētāji – kļūstam vajadzīgi ne tikai Valsts ieņēmumu dienestam kā budžeta pildītāji, bet ikvienam politiķim, jo no pelēkās masas uz vienu dienu reizi četros gados (gluži vai kā 29. februāris) pārvēršamies par teju zelta zivtiņu, kas var būt izšķirošais «piliens», lai tiktu vienā no simts augstākajiem krēsliem.
Reizi četros gados mums ir dota ļoti, ļoti liela iespēja atalgot centīgos un nopērt slinkos tautas kalpus. Taču dīvaini – mēs tā īsti nekad šo iespēju pilnvērtīgi neizmantojam. Daudzi nemaz īsti neapjauš, cik liela vara tiek nodota mūsu rokās vēlēšanu dienā. Vara un reizē ļoti liela atbildība. Diemžēl tieši atbildības trūkums mūs daudzreiz ir iegāzis. Jo ik reizi jau īsi pēc vēlēšanām mēs sākam zākāties par tiem, kurus paši vien esam iecēluši tajos amatos. Vai tikai viņi pie tā ir vainīgi? Mums pašiem ir jābūt daudz atbildīgākiem par to, ko darām! Cik daudzi no mums patiešām nopietni izvērtē savu izvēli, pirms to iemest vēlēšanu urnā? Un cik daudzi no mums neskata kandidātu pēc deguna, smukas runāšanas vai vēl pēc kādiem nesvarīgiem kritērijiem?
Varbūt partiju programmas ir īpaši garlaicīga lasāmviela, varbūt tur ir sarakstīti debesu brīnumi. Varbūt vienkārši nekam vairs negribas ticēt. Un tomēr – ir jāpiespiež sevi izdarīt kvalitatīvi šo svarīgo pilsoņa pienākumu, kas nozīmē krietni rūpīgāk vērtēt kandidātus, viņu solījumus un arī līdz šim padarīto. Tas nav viegli, taču tas jādara tikai reizi četros gados. Un ja mēs katrs sevi piespiedīsim kaut mazliet rūpīgāk padomāt pirms balsošanas biļetena izvēles un iemešanas urnā, iespējams, daudzi «nejaušie garāmgājēji» nemaz netiks Jēkaba ielas namā Rīgā, savas vietas atstājot tiem, kuri prot ne vien runāt, bet arī darīt. ◆
