Ik vasaru pienāk brīdis, kad jaunieši, meklējot nākotnes iespējas, skatās augstāko izglītības iestāžu virzienā. 2017. gadā Latvijā darbojas sešas universitātes, 23 augstskolas un akadēmijas, 26 koledžas un divas ārvalstu augstskolu filiāles, un, pēc Izglītības ministrijas datiem, 2016./2017. mācību gadā valstī bija 82 914 studentu.
Runājot par augstskolām un to nepieciešamību, jāatzīmē, ka ļoti krasi ir krities studētgribētāju skaits. 2005./2006. gadā reģistrēts 131 tūkstotis studentu, kas ir vislielākais studējošo skaits kopš 1990. gada, bet aizgājušajā mācību gadā – mazāk nekā 83 tūkstoši studentu. Līdzīga dinamika novērota 1999./2000. mācību gadā, kad turpināt mācības vēlējās vien 89 tūkstoši jauniešu.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) apkopotā informācija liecina, ka visbiežāk cilvēki izvēlas studēt vecumā no 29 līdz 39 gadiem. Iespējams, tas skaidrojams ar to, ka augstākā izglītība ir dārga un mācīties gribētājam sākumā jānopelna nauda, kuru samaksāt skolai. Uzreiz pēc vidusskolas studijas sāk tikai aptuveni 2000 jauniešu.
Izmaiņas notikušas arī doktora grādu ieguvēju vidū. 2013. gadā, kad šis rādītājs bijis visaugstākais, to saņēma 315 studējošo, bet 2016. gadā šis skaits samazinājies līdz 147 cilvēkiem.
Vērtējot statistikas datus pēc dzimuma, novērojams, ka studentu vidū ir vairāk sieviešu. 2016. gadā no gandrīz 16 tūkstošiem studentu, kas saņēma grādu vai kvalifikāciju, 10 tūkstoši absolventu bija tieši sievietes.
Visvairāk iestājas RTU, absolvē – LU
Augstskolu popularitātes ziņā visiecienītākās joprojām ir valsts augstskolas. Aizgājušajā mācību gadā visvairāk studentu jeb 3876 iestājušies Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU). Savukārt vislielāko jauno studentu kritumu piedzīvojusi Liepājas Universitāte (LiepU), kur iestājušies vien 278 studenti, kas ir par 16 procentiem mazāk nekā 2015. gadā. Arī Vidzemes Augstskolā (ViA) samazinājies uzņemto skaits – mīnus 10 procentu jeb tikai 197 jauni studenti.
Sīvākā konkurence redzama starp trim Rīgas augstskolām, kas “savāc” lielāko daļu valsts studentu – RTU, Latvijas Universitāti (LU) un Rīgas Stradiņa universitāti.
Salīdzinot populārās izglītības iestādes sešu gadu griezumā, stabilākais uzņemto studentu skaits ir RTU un Daugavpils Universitātei (DU), kas šo gadu laikā zaudējusi vien trīs procentus no studētgribētājiem, kā arī LU un Latvijas Lauksaimniecības universitātei (LLU), kas procentuāli zaudējušas vienādu skaitu studentu – sešus procentus. Vissliktāk klājies LiepU un ViA, kas zaudējušas attiecīgi 16 un 10 procentu.
Tomēr uzņemto skaits vēl nenorāda, ka skola ir laba. Svarīgāks rādītājs ir absolventu skaits. Pirmo vietu absolventu ziņā ieņem LU, kuru šajā vasarā beiguši 2744 studenti. No tiem gandrīz divi tūkstoši ir sievietes un 94 studenti ieguvuši doktora grādu. RTU ierindojas otrajā vietā, jo mācības veiksmīgi noslēguši 1877 studenti, no kuriem 744 bija daiļā dzimuma pārstāves un 39 ieguvuši doktora grādu.
Cena ir būtisks aspekts
Runājot ar topošajiem studentiem, visi kā viens atzīst, ka grūti izšķirties starp vairākām labām augstskolām. Izvēles kritēriji katram ir citi – viens grib, lai studēt būtu viegli, otram svarīgi, lai skola sniegtu pašu labāko izglītību, vēl kādam visu nosaka cena.
Laikraksts izvēlējās salīdzināt skolas pa pāriem – “lielā” augstskola pret “mazo” augstskolu. No katra pāra tika izvēlēta viena studiju programma un salīdzināta cena par vienu mācību gadu un pieejamās budžeta vietas. No LU tika izvēlēta studiju programma “Pirmskolas skolotājs”, kuru var apgūt arī LiepU. LU mācības izmaksās 1900 eiro par semestri, LiepU – 1460 eiro. LU pieejamas septiņas budžeta vietas, bet LiepU šajā programmā var studēt tikai par maksu.
Informācijas tehnoloģijas iespējams apgūt RTU, kur šāda izglītība maksā 1800 eiro gadā un ir 135 budžeta vietas. DU šāda izglītība maksā 1100 eiro un studenti var cīnīties par 50 budžeta vietām.
Biznesa vadību jaunajiem studentiem piedāvā apgūt ViA, kur tas izmaksās 1558 eiro gadā, savukārt LLU nepieciešami 1200 eiro. ViA piedāvā četras budžeta vietas, LLU – desmit. Pirms izvēlēties skolu, jāsaprot, kas ir svarīgāk – zema studiju maksa vai lielāka iespēja tikt budžeta grupā.
Lai piesaistītu studentus, svarīgas ir ne tikai budžeta vietas, bet arī stipendijas. Katra no šīm skolām piedāvā vairāku veidu stipendijas. Vidējais to lielums ir aptuveni 150 eiro mēnesī, kas var palīdzēt segt dzīvošanas izmaksas.
Uzskata, ka skolu ir par daudz
Ņemot vērā studentu un kvalificēto pasniedzēju skaitu, Latvijā pietiktu ar trim līdz astoņām universitātēm, šādu viedokli telekanālā LNT paudis LU rektors Indriķis Muižnieks un RTU rektors Leonīds Ribickis.
RTU rektors uzskata, ka optimālais augstskolu skaits Latvijā būtu kādas septiņas vai astoņas, savukārt I.Muižnieks ir skeptiskāks un domā, ka Latvijā pietiktu vietas vien kādām trim vai četrām. L.Ribickis uzsvēra, ka valsts finansējuma palielināšana augstskolām ļautu piesaistīt, piemēram, kvalificētus pasniedzējus, kas savukārt ļautu uzlabot vietu augstskolu reitingos. Viņam piekrita arī kolēģis, kurš lēsa, ka, rēķinot kvalitāti pret ieguldīto finansējumu, Latvijas augstskolas reitingos būtu pirmajā piecdesmitniekā pasaulē.
Dokumentu pieņemšana
◆ No 26. jūnija līdz 11. jūlijam vienotajā valsts un pašvaldību portālā www.latvija.lv sākusies elektroniskā pieteikšanās studijām augstskolās.
◆ Izmantojot e-pakalpojumu, var pieteikties studijām kādā no 12 Latvijas augstskolām: RTU, LU, LLU, Banku Augstskolā, DU, Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolā, LiepU, Rīgas Starptautiskajā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolā, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā, Ventspils Augstskolā, ViA un Ekonomikas un kultūras augstskolā.
◆ Neatkarīgi no izvēlēto augstskolu, studiju programmu un prioritāšu skaita reģistrācijas maksa ir vienreizēja – 30 eiro. Arī piesakoties klātienē, reģistrācijas maksa katrā augstskolā ir 30 eiro.
◆ Pēc elektroniskās pieteikšanās reflektantiem noteikti personīgi jāierodas jebkurā no uzņemšanas punktiem apstiprināt pieteikumus un uzrādīt nepieciešamos dokumentus, jo skolu beigšanas diplomi netiek reģistrēti e-vidē.
◆ Visi pieteikumi un nepieciešamie dokumenti nav jāuzrāda katrā no izvēlētajām augstskolām, bet gan vienā no tām.
UZZIŅAI
“U-Multirank” (http://umultirank.org) ir unikāls rīks, kas salīdzina augstskolu un koledžu rezultātus, ietverot informāciju par vairāk nekā 1300 augstākās izglītības iestādēm 90 pasaules valstīs, norāda Izglītības un zinātnes ministrija. Reitings ir ērts lietotājiem un sniedz iespēju ikvienam esošajam un topošajam studentam interaktīvi pašam salīdzināt augstskolas pēc konkrētiem kritērijiem. “U-Multirank” 2016. gadā iekļautas 13 Latvijas augstskolas.
INTERESANTI
Pasaules populārākās augstskolas
1. Kalifornijas Tehnoloģiju institūts
2. Hārvarda Universitāte
3. Oksfordas Universitāte
4. Stenforda Universitāte
5. Kembridžas Universitāte
6. Masačūsetsas Tehnoloģiju institūts
7. Prinstonas Universitāte
8. Kalifornijas Universitāte Bērklijā
9. Londonas Karaliskā koledža
10. Jeila Universitāte
Sastādījis Apvienotās Karalistes nedēļas izdevums “The Times Higher Education”,
avots: http://izvelies.eu
