Pašlaik tiek izstrādāts Latvijas attīstības plāns, kas pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā kalpos par pamatu Vienotajam programmdokumentam ES līdzekļu piesaistei.
Pašlaik tiek izstrādāts Latvijas attīstības plāns, kas pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā kalpos par pamatu Vienotajam programmdokumentam ES līdzekļu piesaistei. Plānojot Latvijas lauku attīstību, Zemkopības ministrija ir aptaujājusi pašvaldības, lauksaimnieku organizāciju un zemniekus par vajadzīgākajiem lauku atbalsta pasākumiem.
Interesei jābūt lielākai nekā novērotā atsaucība
Kā Saeimas ESIC pavēstīja Zemkopības ministrijas Lauku attīstības departamenta direktore Ņina Rakstiņa, kopš februāra trīs mēnešu laikā līdz 15. maijam aptaujāti laukos dzīvojošie un viņus pārstāvošās organizācijas. Katram ieinteresētajam bija iespēja vai nu sanāksmēs, vai lauksaimnieku konsultāciju centros, vai savās organizācijās aizpildīt anketas, kurās norādīti 13 iespējamie lauku attīstības pasākumi.
«No vienas puses, atsaucība bija mazāka nekā iepriekšējā aptaujā par nepieciešamo SAPARD atbalstu. Saņēmām ap trīssimt anketu. Manuprāt, patiesā interese noteikti ir lielāka, nekā parāda ienākušo anketu skaits. No otras puses, zemnieki ir organizētāki un daudzu viedokļus pauda viņus pārstāvošās organizācijas. Apkopojot anketas, mēs, protams, lielāku svaru (ar koeficientu) piešķīrām organizāciju un pašvaldību balsojumam,» skaidro Ņina Rakstiņa.
Visvairāk atbalsta prasīs modernizācijai
Zemkopības ministrijas speciālisti ir gandarīti, ka lauksaimnieku vērtējums sakritis ar pašu nodomāto. Visvairāk atbalsta prasīts un tagad tiek arī plānots modernizācijai: investīcijām lauksaimniecības uzņēmumos, kurām līdzfinansējumu 40 – 50% apmērā saņemtu uzņēmumu īpašnieki un zemnieki lauku reģionu attīstības veicināšanai (ekonomikas dažādošanai, zemes izmantošanas uzlabošanai, vides un kultūras saglabāšanai u.c. pasākumiem). To vēlējies katrs otrais aptaujātais. Vienreizējais atbalsts jaunajiem zemniekiem ir tikpat pieprasīts kā iespēja pensionēties no 55 gadu vecuma.
Ņina Rakstiņa ir gandarīta, ka lauksaimnieku organizācijas beidzot atzinušas kooperācijas nepieciešamību un pieprasījušas atbalstu ražotāju grupām un kooperatīvu izveidei.
Salīdzinoši vismazākā apzinātā vajadzība ir pēc vienreizēja atbalsta pusnaturālajām saimniecībām un meža nozares. Vai tas liecina par latviešu zemnieku tālredzīgu orientēšanos uz konkurētspējīgu lauksaimniecību? Ņina Rakstiņa pieļauj, ka «pusnaturālo saimniecību īpašnieki ir pasīvi, liela daļa nav reģistrējušies kā zemnieku saimniecību īpašnieki, neapmeklē seminārus, un līdz ar to mazāk iespējas paust savas intereses.» Te atkal parādās lielum lielā Latvijas lauku iedzīvotāju sadrumstalotība, nespēja izveidot savas intereses pārstāvošu organizāciju, kas iekļautos Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomē.
Balsu skaits ietekmēs summas lielumu
Plānojot finansējumu lauku atbalsta pasākumiem, Zemkopības ministrija ņems vērā aptaujā pārstāvēto viedokļu skaitu. Līdz ar to sagaidāms, ka vislielākais finansējums no lauksaimniecības budžeta – Eiropas lauksaimniecības vadības un garantiju fonda (ELVGF) vadības sadaļas – pēc iestāšanās ES no 2004. līdz 2006. gadam tiks plānots investīcijām lauksaimniecības uzņēmumos un lauku attīstības pasākumiem, bet mazākais – mežsaimniecības pasākumiem.
Savukārt, no šā fonda garantiju sadaļas (tas ir, subsīdiju sadaļas) līdzekļiem visvairāk atbalsta ieplānots agrovides pasākumiem (ainavas, bioloģiskās daudzveidības un dabas resursu aizsardzībai un bioloģiskajai lauksaimniecībai) un zemkopībai mazāk labvēlīgiem apvidiem.
