Reģionālo sarunu lielākais ieguvums ir patiešām demokrātisks dialogs un dalīšanās pieredzē, kas turpinās arī ikdienā, uzsvēra LM Veselības departamenta direktore Renāte Pupele, tiekoties ar masu informācijas līdzekļu pārstāvjiem.
Reģionālo sarunu lielākais ieguvums ir patiešām demokrātisks dialogs un dalīšanās pieredzē, kas turpinās arī ikdienā, uzsvēra Labklājības ministrijas (LM) Veselības departamenta direktore Renāte Pupele, tiekoties ar masu informācijas līdzekļu pārstāvjiem, lai izvērtētu veselības aprūpes organizāciju četros Latvijas reģionos.
Aprīlī LM Veselības departamenta amatpersonas tikās ar visu četru reģionu pašvaldību vadītājiem, teritoriālo slimokasu vadītājiem, ārstiem un veselības aprūpes darbiniekiem. Sarunās tika apspriesti vairāki veselības aprūpes reformas aspekti: pārprofilējamo slimnīcu attīstības varianti, ģimenes ārstu prakšu attīstība un medicīnas pakalpojumu pieejamības uzlabošana laukos, daudzprofilu neatliekamās palīdzības centru veidošana un neatliekamās palīdzības pilnveidošana. R.Pupele norādīja, ka ļoti būtiski ir saistīt veselības aprūpes reformu ar teritoriālo attīstību, tāpēc tikšanās laikā bija svarīgi uzzināt pašvaldību un reģionālo aģentūru vadītāju domas.
Apskatot dažādu reģionu medicīnas iestādes, amatpersonas atzina, ka pašvaldības iegulda lielus līdzekļus veselības aprūpes nodrošināšanā. Veselības departamenta direktore atzinīgi novērtēja Zemgales attīstības aģentūras organizēto darba grupu dažādu projektu izstrādei: «Ļoti svarīgi, lai projekti, kas saistīti ar veselības aprūpi, aptvertu ne tikai vietējo slimnīcu, bet visu reģionu kopumā, kas vieš lielākas cerības saņemt investīcijas.» Par apsveicamu R.Pupele uzskata arī Jelgavas pilsētas slimnīcā veikto optimizāciju – neracionālu izmaksu novēršanu, atsakoties no vecās slimnīcas telpām, kā arī autonomās katlu mājas ierīkošanu, kas apkures izmaksas ir samazinājis divkārt un nodrošina slimnīcai karsto ūdeni arī vasarā. Atzīstama arī visām prasībām atbilstošas slimnīcas aptiekas uzturēšana.
Tikšanās laikā tika atzīts, ka ļoti būtisks ir cilvēkresursu trūkums veselības aprūpē laukos. Var izveidoties situācija, ka slimnīcās būs dārga aparatūra, bet nebūs ārstu, tāpēc, protams, vēl viena risināma problēma ir saistīta ar medicīnas darbinieku algām. Tomēr katrā reģionā šīs prioritātes esot atšķirīgas.
