Atbilde uz J.Bērziņa rakstu «Likvidācija vai reorganizācija» 28. februāra «Ziņās».
Atbilde uz J.Bērziņa rakstu «Likvidācija vai reorganizācija» 28. februāra «Ziņās»
Citējot cienījamo publikācijas autoru – «visnepatīkamākais šajā situācijā ir tas», ka deputāts J.Bērziņš kārtējo reizi apzināti sniedz savu interpretāciju par notikumiem un Domes lēmumiem. Pat ņemot vērā to, ka vairākkārt laikrakstā «Zemgales Ziņas» publicēta informācija gan par pašvaldības iestādes «Komunālā pārvalde», gan par Kultūras centra likvidācijas iemesliem. Pašvaldības tiesības iestāžu un uzņēmumu likvidācijā reglamentē LR likuma «Par pašvaldībām» 21. panta 8. punkts. Izvērtējot pašvaldības iestādes «Komunālā pārvalde» likvidācijas nepieciešamību, vienīgais pārmetums, ko būtu pelnījusi Domes politiskā un administratīvā vadība, ir tas, ka šo iestādi nelikvidēja ātrāk, bet procesu sāka tikai 2001. gada beigās. Iemesli tam ir vairāki. Sevišķi slikti savas funkcijas veica pašvaldības iestādes «Komunāla pārvalde» vadītājs V.Grigorjevs. Viņa rīcībā pilnīgi nebija plānveidības, darbs tika veikts neritmiski, nebija izstrādāts nozares perspektīvās attīstības plāns. Lielos investīciju projektus tieši šā iemesla dēļ vadīja pašvaldības centrālā administrācija, un Komunālā pārvalde neuzņēmās pilnīgi nekādu atbildību. Kopumā divu gadu laikā (1999. un 2000. g.) radīts milzīgs parāds par veiktajiem darbiem, kas pārsniedz 500 tūkstošus latu. To, ka šī iestāde darbojās problemātiski, liecina fakts, ka pēc tās likvidācijas divu mēnešu laikā iestādes vadītājs pat pēc vairākkārtējas termiņa pagarināšanas nespēj nodrošināt ne iestādes 2001. gada bilances nodošanu, ne likvidācijas bilances sastādīšanu. Līdz ar to pašvaldības administrācija ir spiesta lūgt Valsts kontroli pagarināt termiņu Jelgavas 2001. gada budžeta atskaites iesniegšanai. Tādējādi administrācijas pašvaldības iestādes «Komunālā pārvalde» likvidācijas komisija gatavo gan iestādes gada noslēguma, gan likvidācijas bilances. Šāds stāvoklis pārvaldes grāmatvedībā raksturo darba stilu un pilnīgu haosu grāmatvedības uzskaitē. Milzīgais parāds vēl neliecina par vadītāja nespēju risināt finansu jautājumus (jo vairāk – pašvaldības administrācija pat savlaicīgi netika informēta par graujošo situāciju), bet vadītāja attieksme jāuzskata par apzinātu krīzes situācijas slēpšanu.
Jaunizveidotā aģentūra «Pilsētsaimniecība» pildīs daudz plašākas funkcijas, kas līdz šim bija sadrumstalotas. Pirmajā posmā no centrālās administrācijas tiks pārņemta sabiedriskā transporta organizēšana, pašvaldības pasūtījuma izvietošana apstiprinātā budžeta ietvaros, komunālās infrastruktūras apsaimniekošana, no pašvaldības iestādes «Kapu saimniecība» – kapu teritoriju, kapliču uzturēšana un citas, otrajā posmā, tiklīdz saskaņā ar Komerclikumu pašvaldības uzņēmumi būs pārveidoti par uzņēmējsabiedrībām ar pašvaldības kapitāla daļu, aģentūra «Pilsētsaimniecība» koordinēs visu komunālo pakalpojumu uzņēmumus.
Kāpēc tā nav reorganizācija, bet gan likvidācija? Šajā gadījumā netika apvienotas vairākas iestādes vai uzņēmumi. Funkcijas bija sadrumstalotas, tās pildīja dažādas iestādes, un aģentūra «Pilsētsaimniecība» tās pārņems no vairākām citām iestādēm. Reorganizēt Komunālo pārvaldi nebija ne juridiski pareizi, ne praktiski pamatoti. Tas nozīmētu visas milzīgās saistības vēl vairāk palielināt. Un nav jēgas turpināt darboties iestādei, kas ar savu darbu parādīja, ka nespēj veikt uzticētos pienākumus.
Aģentūras «Kultūra» izveidošanas galvenais uzdevums bija vienotas kultūras programmas un mērķu izstrāde pilsētā, funkciju precizēšana, kultūras iestāžu administrāciju vadošo darbinieku skaita samazināšana.
Likvidētajās kultūras iestādēs bija 39 štata vietas, pašreiz ir 35. Savukārt aģentūrā «Pilsētsaimniecība» ir 10 štata vietas (p/ie «Komunālā pārvalde» bija 15). Atlaišanas pabalsti un atvaļinājumu kompensācijas atbrīvotajiem darbiniekiem tika izmaksātas atbilstoši LR likumdošanai.
Par emocijām. Pašvaldības izpilddirektora G.Kurloviča atbildi uz informācijas pieprasījuma otro jautājumu cienījamais deputāts J.Bērziņš gluži vienkārši nav izpratis. G.Kurloviča kungs paskaidro, ka ir veikta iestādes funkciju analīze, pārbaudes un kopsavilkums, materiāls apkopots uz 50 lappusēm un, lai deputāta kungam sniegtu īsu paskaidrojošu kopsavilkumu, ir nepieciešama papildu informācijas apstrāde.
Atliek vienīgi deputāta kungam jautāt – kādēļ jūs cenšaties uzzināt papildu informāciju ar laikraksta starpniecību? Jums pieejami visi interesējošie materiāli, bet nekādu interesi par tiem neesat izrādījis.
