Atbilde uz J.Čamaņa vēstuli. Jelgavas Dome vairākkārt ar laikraksta «Zemgales Ziņas», «Neatkarīgā Rīta Avīze», «Diena», Jelgavas Radio, ziņu aģentūru un arī televīziju starpniecību ir informējusi iedzīvotājus par situāciju Jelgavā plūdu laikā.
Atbilde uz J.Čamaņa vēstuli
Jelgavas Dome vairākkārt ar laikraksta «Zemgales Ziņas», «Neatkarīgā Rīta Avīze», «Diena», Jelgavas Radio, ziņu aģentūru un arī televīziju starpniecību ir informējusi iedzīvotājus par situāciju Jelgavā plūdu laikā, par to, kā rīkoties un kurp doties, ja kādu cilvēku vai ģimeni plūdi ir skāruši tik daudz, ka ierastā mājvieta jāpamet. Lai apzinātu vispārējo situāciju, kad ūdens Lielupē turpināja kāpt, Jelgavas Dome, sadarbojoties ar Nacionālajiem Bruņotajiem spēkiem un Zemessardzes 52. bataljonu, organizēja lidojumu ar helikopteru. Vairākas reizes diennaktī tika novēroti applūstošie rajoni, darīts darbs, lai palīdzētu iedzīvotājiem. Visa, arī darba sanāksmju, informācija tika sniegta vietējā presē, lai iedzīvotāji būtu pilnīgi informēti par notiekošo. Ledlauža iespējamā izmantošana tika apspriesta, tomēr lidojums virs Lielupes parādīja, ka tā izmantošana nebūs nepieciešama. Ledlauzi nevar vienkārši «izsaukt». Tā sagatavošanai darbam vien nepieciešamas piecas diennaktis, tādēļ par «gaušanos» un vienkārši nekompetenci ir uzskatāmi J.Čamaņa kunga spriedelējumi.
Šogad ir negaidīti agrs pavasaris, tika likvidēta pašvaldības iestāde «Komunālā pārvalde», veidota jaunā pašvaldības aģentūra «Pilsētsaimniecība» un tomēr darbi tika veikti savlaicīgi un operatīvi. Caurtekas ir jāaizdambē kompetentiem darbiniekiem, tādēļ, neielaižoties neauglīgās diskusijās, gribam paskaidrot tiem, kas nezina, kādēļ caurtekas tiek aizdambētas, – lai regulētu un kontrolētu ūdens plūsmu. Protams, Jelgava atrodas ļoti zemā un purvainā vietā ( ne velti pilsētas senais nosaukums ir «Jeļga» – purvs), gruntsūdens līmenis pilsētā tradicionāli ir augsts, īpaši plūdu laikā. Sevišķi asi to izjūt tie individuālo dzīvojamo māju īpašnieki, ap kuru gruntsgabaliem pirms daudziem gadiem tika uzbērta grunts, nerūpējoties par ūdeņu aizvadīšanu. Ūdens aizplūšanu neveicina arī daudzviet nepareizi izbūvētā drenāža. Grāvji un gadiem ilgi gūlijas pilsētas teritorijā ir tīrītas ierobežota finansējuma apstākļos, daudzu īpašnieku privātajām teritorijām tās nav tīrītas nemaz. Tomēr šo problēmu risināšana ir sākta jau pagājušajā vasarā, kad Zirgu un Dārza ielas krustojuma rajonā sāka rekonstruēt ūdens novadīšanas sistēmu. Šogad šis darbs turpināsies.
Par bedrēm. Viegli ir presē gudri spriedelēt – remontēt, neremontēt. Pašvaldība ir atbildīga par pilsētas infrastruktūru, silts, pavasarīgs laiks šogad ir iestājies neticami agri, tādēļ arī bedrīšu remonts ir uzsākts krietni agrāk nekā parasti. Krasās temperatūras maiņas pagājušajā ziemā veicinājušas asfaltbetona seguma sairšanu, jo sevišķi Jelgavā, kur ielu pamats nav stabils, bet to veido kara laika gruveši. Arī pati asfaltbetona kvalitāte ir zema. Ko iesakāt jūs? Neremontēt vispār? Nelikties ne zinis? Šādu pozīciju pašvaldības administrācija neatbalstīs! Pašreizējā finansējuma robežās darīsim visu iespējamo, lai pakāpeniski visas «avārijas bedres», kas ir dziļākas par pieciem centimetriem, tiktu aizpildītas, protams, ja laika apstākļi saglabāsies tādi kā pašreiz. Pakāpeniski tas tiek darīts tādēļ, ka vispirms tiek labotas maģistrālās ielas, tās, pa kurām kursē sabiedriskais transports, kā arī mazākas intensitātes ielas.
Par konkursiem darbu izpildei, kas ir bijuši līdz 1. februārim, atbildība ir jāprasa bijušajam Komunālās pārvaldes vadītājam. Bet par pašreiz veicamajiem bedrīšu remontdarbiem februāra sākumā tika izsludināta cenu aptauja, un pēc tās remontdarbus pilsētā veic divas firmas – SIA «Igate» un SIA «KULK».
Pilnīgi nevietā ir rakstā paustās norādes par iespējamām nelikumībām konkursu organizēšanā. Ja J.Čamanim ir pamats tādiem apgalvojumiem, viņam ir tiesības vērsties jebkurā tiesībsargājošā institūcijā, bet, ja tāda nav, tad nevajag «mētāties» ar neargumentētiem apgalvojumiem presē.
