Visi kopsavilkumi un aprēķini bērnu apdraudējuma analīzē par pagājušo gadu pilsētas skolu valdē vēl nav pilnībā veikti, taču tie daudz neatšķiras no 1996. gada rādītājiem.
Visi kopsavilkumi un aprēķini bērnu apdraudējuma analīzē par pagājušo gadu pilsētas skolu valdē vēl nav pilnībā veikti, taču tie daudz neatšķiras no 1996. gada rādītājiem.
1996. gadā Jelgavā miruši 16 bērnu, tai skaitā vecumā līdz gadam septiņi, tātad bērnu mirstība Jelgavā uz 1000 bērniem 1, bet līdz gadam 14,5. Mirstības galvenie cēloņi līdz gadam ir intrauterīnās infekcijas un iedzimtie defekti, kas liecina par sliktu topošo māmiņu veselību. Pēc gada vecuma galvenais nāves cēlonis ir traumatisms, kas veido 50 procentu no gadu sasniegušo bērnu kopējās mirstības, 25 procenti mirst no meningoencefalītiem. Te letālo iznākumu var saistīt ar mainītu organisma reakciju uz infekciju. Jauno māmiņu savlaicīga ārstēšana, organisma aizsargspēju paaugstināšana, traumatisma samazināšana ir galvenie pasākumi bērnu mirstības samazināšanai.
Daudzi ar vārdu «veselība» saprot slimības neesamību, taču tā ir fiziskā, garīgā un sociālā labklājība. Šo faktoru savstarpējās sakarības shematiski attēlotas zīmējumā. Veselību ietekmē iedzimtība, dzīves apstākļi, ko nosaka ekonomiskais stāvoklis. Iedzimtība rāda, ar kādu «bagāžu» bērns ieiet sabiedrībā un dzīvē. Dzīves apstākļi ir atkarīgi no sabiedrības, kurā bērns nokļūst un kas viņu virza uz noteiktu dzīvesveidu, kas tālāk nosaka šā cilvēka veselību. 25 27 procentos cilvēka veselību nosaka kustību aktivitāte un attiecības (saikne ar vecākiem, izturēšanās citam pret citu, attieksme pret mācībām, skolasbiedriem un draugiem). No attieksmes veidojas cilvēka pašsajūta, un agrāk vai vēlāk tas atspoguļojas uztverē. Veselība galvenokārt ir psihiskā, sociālā un fiziskā labklājība, un tikai neliela tās daļa ir saistīta ar slimību. Ja viss būs labi, būs laba arī uztvere, kas veicinās labāku izglītību. Mācībās ir ļoti svarīga programma un metodika, kurai ir jābūt bērnam atbilstošai. Šo shēmu varētu dēvēt par bērnu slimības formulu.
Skolu valdes veiktajā aptaujā grūtības ar priekšmetu apguvi ir vidēji 68 procentiem bērnu, no viņiem 49 procenti sūdzas par sliktu pašsajūtu, 46 procenti bērnu ir dispanserizēti. Par vielas sarežģītību sūdzas 49 procenti, par pārslodzi 30 procentu. Tas liecina, ka bērnu veselības stāvoklis ir apdraudēts no visām pusēm. Jūtoties slikti, viņš sāk bēgt no stundām, skolas, sāk klaiņot un veikt noziegumus.
Slikta stāja un skolioze ir otrā biežāk sastopamā novirze skolas vecuma bērniem, ko sekmē neatbilstošas mēbeles, mazkustīgums un citi faktori. Bērniem arvien vairāk pasliktinās redze: 1. klasē redzes traucējumi ir septiņiem procentiem bērnu, bet 10. klasē 25 procentiem.
Skolu valžu ārstu aprindās pastāv uzskats, ka nav slinku bērnu, bet ir slimi. Tas nozīmē, ka jebkuram pedagogam jāzina, kā palīdzēt. Ar «Ziņu» starpniecību runāsim ar mediķiem par šiem jautājumiem, kuriem uzmanība jāpievērš ne tikai vecākiem, bet arī skolotājiem.
