Ieva Karele «Rituma» 35 gadu jubilejas koncertā iecerējusi parādīt trīs dejotāju paaudzes.
Ansamblis «Ritums» ir pirmais vidējās paaudzes deju kolektīvs Jelgavā (jauniešu deju kolektīvu kustība plauka un zēla, radās arī pirmie senioru kolektīvi, bet vidējā paaudze palika «ārpus skatuves»). Tradīcijām bagāts – tā sākums meklējams, kad uz pirmo mēģinājumu sanāca kādreizējie «Kalves» un «Jaunības» dejotāji Maijas Sālzirnes vadībā, un jau pirmajā pastāvēšanas gadā (1980.) kolektīvs izcīnīja tiesības piedalīties republikas Dziesmu un deju svētkos, bet Tautas deju ansambļa (TDA) goda nosaukumu kā pirmais no vidējās paaudzes deju kolektīviem Latvijā ieguva 1987. gadā.
Līdz ar tradīcijām «Ritumā» allaž (brīžiem pat «piespiedu» kārtā) jūtams svaigu dvesmu pieplūdums, jo objektīvu un subjektīvu apstākļu dēļ ik pa laikam mainījusies ansambļa vadība. Pēc izcilās tautas deju meistares M.Sālzirnes (1939–1993) aiziešanas mūžībā no 1994. gada «Ritumu» vadīja Anda Zeidmane, 2009. gadā šo posteni uz gadiem pieciem pārņēma Laura Grinberga, bet kopš pagājušā gada rudens par «Rituma» vadītāju kļuvusi šā tautas mākslas žanra aprindās labi pazīstamā Ieva Karele, kuras vārds joprojām cieši saistīts ar TDA «Diždancis».
– Ja nemaldos, vēl vadīji arī Vircavas vidusskolas deju kolektīvu?
Vircavā vairs neesmu kopš oktobra, bet esam laimīgi, ka lielajā konkurencē aizvadītajā vasarā tikām uz XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem. Kā apgalvoja Vircavas vidusskolas direktore Ināra Vīgante, tā bijusi pirmā reize trīsdesmit gadu laikā.
– Tas nozīmē, ka tagad Vircavas vidusskolas deju kolektīvam ir cits vadītājs?
Tas nozīmē, ka tagad Vircavā vispār vairs nav bērnu deju kolektīva. Bet kāpēc tas tā, tas drīzāk ir jautājums Jelgavas novada Domei.
– Ar kuru tev jābūt ciešā sadarbībā, jo esi arī Jelgavas novada deju kolektīvu virsvadītāja. Jāatzīstas, ka pārāk daudz tieši par novada kolektīviem nav dzirdēts.
Tā nu gan nebūs taisnība, ka Jelgavas novadā netiek dejots – mums aktīvi darbojas 19 tautas deju kolektīvi. Pilsētā un tālākā apkārtnē tie varbūt nav pārāk populāri, jo novadā atšķirībā no pilsētas nav lielo ansambļu (kā «Diždancis» – red.), kas dejotu A grupas (labākie jaunieši) vai D un E grupas (vidējā paaudze) repertuāru.
– Kā ar šīm grupām klājas jubilāram «Ritumam»?
Pagaidām esam E grupas kolektīvs, bet vienmēr jau vajag tiekties uz augšu, tāpēc neizslēdzu, ka līdz nākamajiem Dziesmu un deju svētkiem, kas notiks Latvijas 100. jubilejas gadā, sasparojamies un tiekam D grupā. Potenciāls noteikti ir.
– Ņemot vērā tavu darbu pie Maijas Sālzirnes horeogrāfiskā mantojuma, kas tika parādīts nu jau pirms trim gadiem izskanējušajā koncertā «Māras zīmē», tava nonākšana pie «Rituma» stūres ir pilnīgi likumsakarīga.
Tajā koncertā, kur parādījām piecpadsmit Maijas Sālzirnes radītās dejas, galveno slodzi, ja tā var teikt, iznesa «Diždancis» un Guntas Skujas vadītā «Kalve», bet dalībnieku vidū bija arī «Ritums».
Stāsts par «Rituma» veidošanos vispār ir uzmanības vērts. Daži no «Kalves» bijušajiem dejotājiem, beiguši studēt un līdz ar to arī dejot tolaik Maijas vadītajā Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas TDA «Kalve», nolēmuši turpināt savas dejotāja gaitas un ar šādu vēlmi arī devušies pie Maijas Sālzirnes. Proti, apvienot bijušos «Kalves» (un arī pilsētas TDA «Jaunība») dejotājus un izveidot vidējās paaudzes deju kolektīvu.
Maiju šī doma ieinteresējusi, un jau nākamajā pavasarī jaunradītais kolektīvs, gan vēl bez nosaukuma, piedalījies skatē. Vēlāk ansamblis nosaukts par «Aicinājumu». 1987. gada koncertprogamma atrādīta žūrijai, kas piešķīrusi Tautas deju ansambļa statusu, un tajā pašā laikā radies arī tagadējais nosaukums – «Ritums».
Iesākumā dejoja tikai un vienīgi senās balles dejas, retro dejas, jo tautas dejas vidējai paaudzei vēl nemaz nebija radītas. Maija Sālzirne kā «Rituma» dibinātāja bija tā, kas izveidoja pirmās horeogrāfijas tieši vidējās paaudzes ansambļiem, kuru līdz tam vispār nebija.
«Ritums» plaši koncertējis gan Latvijā, gan ārpus tās robežām, piemēram, Igaunijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā, Holandē un Vācijā, piedalījies Dziesmu un deju svētkos, starptautiskos deju festivālos un citos pasākumos, allaž meklēdams savu ritmu, stilu un soļu rakstu.
– Esam nonākuši līdz 2015. gada «Ritumam» un tā jubilejas koncertam 28. novembrī.
Protams, būs Maijas Sālzirnes (arī Andas Zeidmanes) dejas, koncerta pirmais bloks ir kā atskats uz kolektīva sākumu un nedaudz tālākām gaitām.
Līdzšinējās «Rituma» jubilejās veidotas tirgus ainas vai uzvedumi par lauku dzīvi, arī šoreiz nolēmām parādīt kādu inscenējumu. Otrajā blokā esam iecerējuši uz «Ritumu» paskatīties tādā kā profesiju griezumā – kādu amatu pārstāvji dejo mūsu ansamblī. Līdz tam mums ar Andu Zeidmani bija jāveic neliela statistiskā analīze – cik ir elektriķu, cik celtnieku, cik skolotāju vai mediķu. Atklāšu mazu noslēpumu, kas gan laikam nebūs nekāds pārsteigums, – visvairāk izrādījās izglītības darbinieku.
– Un kā piemeklējāt repertuāru? Es zinu, ka latviešiem ir slavenā «Audēju deja» vai «Zvejnieku deja», bet «Skolotāju deju» gan tā kā nebūtu redzējis.
Toties ir deja «Zintnieki», kas savā veidā sasaucas ar šo profesiju. Mēs centāmies palūkoties uz visu ar humora piedevu, un tādā veidā izdevās atrast daudziem amatiem piemērotas dejas.
– Tie ir divi bloki no programmas pirmās daļas, kā mēdz teikt – līdz starpbrīdim?
Tieši tā. Savukārt otro daļu es nosauktu par ballīti vai «ritumiešu pastaigu pa Jelgavu». Protams, mēs arī dzīvojam līdzi faktam, ka mūsu pilsēta svin 750. Ar dažādām dejām un arī arvien vairāk tamlīdzīgos pasākumos izmantotajām videoprojekcijām «ritumieši» dejos cauri Jelgavai.
– Cauri senajai vai tagadējai?
Šodienas Jelgavai. Arī vārds «Ritums», pēc manām domām, izsaka laika ritumu, mūsu dzīves ritumu. Viens notikums seko nākamajam, un viss rit uz priekšu.
Mūsu uzveduma režisore ir Dace Vilne, kura, starp citu, savā laikā cieši sadarbojusies ar Maijas Sālzirnes vadīto «Ritumu», ne reizi vien bijusi arī programmas pieteicēja.
Tajos laikos jau arī mūziķi un dziedātāji skanēja «dzīvajā». Šoreiz pieteicēji būs Ādolfa Alunāna teātra aktieri, bet mūzika gan vairs nebūs dzīvajā. Toties koncertā piedalīsies trīs dažādu laiku sastāvi: tagadējais, kādreiz Andas Zeidmanes vadītais (ar kuru viņa arī strādā) un sākotnējie, vēl Maijas Sālzirnes laikus piedzīvojušie «ritumieši», ar kuriem darbojos es pati. Dejas vajadzēja restaurēt, bet interesanti, ka jau trešajā vai ceturtajā mēģinājumā paši dejotāji sāka atcerēties, kurā brīdī jāstrādā attiecīgajai kājai vai rokai.
– Līdz nākamajiem Dziesmu un deju svētkiem vēl ir visai daudz laika. Tagad «Ritums» gatavojas koncertam, bet vai kolektīvu vidū kopumā (es domāju arī novadu) nav iestājies tāds kā atslābums?
Es tā neteiktu, jo nemaz tik tālu jau līdz lielajiem svētkiem nav – tie būs 2018. gadā. Un, ņemot vērā, ka tie nebūs «kārtējie», bet veltīti Latvijas simtgadei, tiem arī nopietni jāgatavojas.
Un nav jau tādas pavisam klusās sezonas. Tā iepriekšējā gadā mums bija jāgatavojas vidējās paaudzes deju svētkiem, kas notika tepat Jelgavā, Zemgales Olimpiskajā centrā. Šogad iedvesmoja jubileja – gan Jelgavas, gan «Rituma» –, līdz ar to īpaši atslābt nemaz nav iespējams. Un nākamās sezonas sākumā tiks dots starts – obligātais repertuārs, kas jāsagatavo līdz 2018. gada svētkiem.
Attiecīgi būs arī skates, kurām jāgatavojas. Protams, visām, bet sevišķi nozīmīgas būs tās, kas paredzētas tuvāk svētku priekšvakaram – tajās izšķirsies, būt vai nebūt kolektīvam Latvijas simtgades Dziesmu un deju svētkos. Es domāju, mērķis ļoti nozīmīgs un iedvesmojošs, un konkurence būs liela. ◆
