Aizvadītās nedēļas nogale sākās ar sena mērķa īstenošanu: Mātes dienā kopā ar savu ģimeni «aizceļojām» uz saliņu, kur Driksa saplūst ar Lielupi.
Aizvadītās nedēļas nogale sākās ar sena mērķa īstenošanu: Mātes dienā kopā ar savu ģimeni «aizceļojām» uz saliņu, kur Driksa saplūst ar Lielupi. Ar acīm skatoties, liekas, ka no RAF masīva līdz turienei ir tuvu, bet pasākums izvērsās par īstu ekskursiju. Kājām iešanai ir lielas priekšrocības salīdzinājumā ar citiem pārvietošanās veidiem. Tad var būt pavisam tuvu dabai, apskatīt visus savvaļas augus un puķes, ko var arī pasmaržot un aptaustīt.
Mūsu ekskursija noslēdzās ar pikniku. Skumdināja tikai drazu kalni pie laivu bāzes. Tie jaukajā dabasskatā nemaz neiederas.
Pirmdiena atnāca ar lielākiem un mazākiem plāniem, jo tuvojas taču izlaidumu laiks, arī pirmsskolas izglītības iestādēs! Pie mums viss notiek citādi, nekā parastos bērnudārzos. Arī izlaiduma pasākumi norisināsies nevis vienu dienu, bet veselu nedēļu. Būs gan brauciens uz Jūrmalu, gan absolventu diena, gan citas darbošanās. Katrs no tiem prasa laiku un darbu. Un, ja tas sagādā prieku pašam un citiem, ja var iesaistīt darbā visus – audzinātājas, auklītes, bērnus, vecākus, pat sētniekus un pavārus –, tad tas rada īpašu prieku.
Otrdien bērnudārzā notika sarīkojums «Popiela». Bērni bija sajūsmā un azartā sauca: «Vēl, vēl!» Tas bija gandarījums par padarīto. Man ir laimējies ar iestādes vadītāju, jo mēs darbojamies «uz viena viļņa». Viņa man uzticas, un par to es viņu cienu. Trešdien aizvietoju audzinātājas, kas mācās. Katrā tādā reizē gūstu baudu no tā, ka varu neskatīties uz bērnu it kā no augšas, kā uz maziņu, bet būt tieši klāt – pie viņa. Pat pie saplēstas mašīnas es nepieeju kā vienīgi pie rotaļlietas. Ir jābūt kontaktā ar bērnu, jāsaprot, ka viņš grib izzināt, kas tai mašīnai ir iekšā.
Ceturtdien bija jādomā, kā uzpost mūsu dārzu. Katrā grupiņā jāizveido jaunas floristikas ekspozīcijas. Tās veidoju kā savu personālo izstādi. Es strādāju pēc principa, ka rīkoties var arī tad, ja pietrūkst naudas, galvenais – lai būtu vēlēšanās strādāt.
Piektdiena bija pēdējā darba nedēļas diena, kad jāpaspēj sagatavot visu nepieciešamo svētkiem pirmdien, kad tiks oficiāli atklātas (ar lentes pārgriešanu!) izremontētās metodiskā kabineta telpas. Šī diena sakrīt ar manu 50. jubileju. Un tādus svētkus svin viss kolektīvs kopā, arī bērni. Mājās man ir viena ģimene, bet te – otra. Es darbā stundas neskaitu, ja ko daru, tad no sirds.
