Sakarā ar «Zemgales Ziņu» 17. aprīļa rakstu «Māras ielas namā ekonomē vien tie, kas sildās maz» vēlos izteikt arī savas domas par šo tēmu. Pats, dzīvodams siltinātā mājā Raiņa ielā 3, esmu pārliecinājies, ka siltināšana dod ieguvumu – kopējais ēkas siltuma patēriņš ir mazāks. To gan nevar teikt par siltuma un līdz ar to samaksas sadalījumu mājas iekšienē.Māras ielas 1. nama pārvaldnieks to izskaidro pārāk vienkārši – vairāk maksā tie, kas dzīvoklī grib staigāt basām kājām. Tomēr tas nav tik acīmredzami. Lai pamēģina tie, kas «pat aukstajā februārī nav ieslēguši radiatorus», izdzīvot neapkurinātā mājā. Neieslēgt radiatorus var tikai tad, ja blakus kaimiņi «staigā basām kājām».Vēl jāņem vērā, ka ar alokatoriem nevar nodrošināt pareizu siltuma patēriņa uzskaiti. Siltumu iespējams saņemt, apejot alokatorus. To labi var saskatīt katru mēnesi no Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvaldes saņemtajos individuālā siltumapgādes aprēķina atšifrējumos – apkures sezonas sākumā un nobeigumā vienas alokatora iedaļas cena ir divas divarpus reizes lielāka nekā gada aukstajos mēnešos. Tad maksā tikai tie, kuri sava dzīvokļa novietojuma dēļ nevar atļauties neieslēgt radiatorus vai kuri grib staigāt basām kājām.Tāpēc, manuprāt, aplūkojamā raksta nosaukumam bija jābūt: «Māras ielas namā ekonomē vien tie, kas siltuma patēriņu uzskaita mazāk.»
