Tā kā augu tauku izmaksas ir trīs reizes zemākas nekā piena, straujajā inflācijas kāpuma laikā ievērojamākā daļa skābā krējuma ražotāju mūsu valstī minētajam produktam pievieno daļu augu tauku, tādējādi tirgū to piedāvājot par krietni pazeminātu cenu.
Tā kā augu tauku izmaksas ir trīs reizes zemākas nekā piena, straujajā inflācijas kāpuma laikā ievērojamākā daļa skābā krējuma ražotāju mūsu valstī minētajam produktam pievieno daļu augu tauku, tādējādi tirgū to piedāvājot par krietni pazeminātu cenu. Komentējot lielāko piena pārstrādātāju bažas par nevienlīdzīgu konkurenci, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) vienojies ar uzņēmējiem, ka trīs mēnešu laikā uz krējuma iepakojuma tie korekti norādīs, kādu preci iegādājas patērētājs.
Viens no mūsu valsts vadošajiem piena pārstrādes uzņēmumiem SIA “Rīgas piensaimnieks” izplatījis paziņojumu, ka atbildīgajām valsts institūcijām jāpievērš lielāka uzmanība un aktīvāk jāstrādā pie skābā krējuma produktu marķēšanas noteikumu sakārtošanas un kontroles, lai novērstu patērētāju maldināšanu un nevienlīdzīgo konkurenci tirgū. Uzņēmums arī aicina pircējus rūpīgāk iepazīties ar norādēm uz skābā krējuma iepakojuma veikalos.
SIA “Rīgas piensaimnieks” valdes priekšsēdētājs Edgars Štelmahers akcentē, ka straujais inflācijas kāpums daudzus iedzīvotājus spiež pirkt lētākos produktus, taču to zemā cena nereti tiek veidota, tradicionālās sastāvdaļas aizstājot ar dažādām piedevām. “Tas uzskatāmi izpaužas skābā krējuma ražošanā, kad tā gatavošanā izmanto stabilizatorus un emulgatorus, kā arī aromatizatorus un augu taukus,” uzsver E.Štelmahers.
Dienestiem pārmet pasivitāti
“Patlaban nepilnības piena produktu marķēšanas noteikumos un kontrolējošo dienestu pasivitāte ļauj vairākiem uzņēmumiem šo prasību apiet,” norāda E.Štelmahers, uzskatot, ka tādējādi tiek maldināts patērētājs un tirgū veidojas nevienlīdzīga konkurence, jo tiek pārdoti divu vienādu nosaukumu produkti, bet ar atšķirīgu saturu un līdz ar to par dažādām cenām.
Tā tiek radīts pavisam cits produkts, to nedrīkstētu saukt par skābo krējumu, un tas būtu skaidrāk jāatrunā marķēšanas noteikumos, pārliecināts uzņēmuma vadītājs. Kā pozitīvu piemēru marķēšanas sakārtošanā E.Štelmahers min sviesta ražošanu. “Tā nosaukums tiek stingri nošķirts no “augu tauku masas”, ko varētu uzdot par sviestu, un tas skaidri norādīts arī uz iepakojuma. Līdz ar to patērētājiem ir dota brīva izvēle.”
Informāciju slēpj tirgotāji
PVD Piena un olu produktu uzraudzības sektora vadītājas vietniece Edīte Bērziņa teic, ka neatkarīgi no iepakojuma daudzi piena pārstrādātāji marķējumā nenorāda, kādas ir produkta sastāvdaļas. Tomēr plastmasas trauciņos fasētajam (saukts arī par izlejamo) krējumam visbiežāk redzams vien tauku saturs.
“Ziņas” pārliecinājās, ka veikalā “Beta”, kur “izlejamais” krējums maksā 99 santīmus kilogramā, uz iepakojuma norādīts ražotājs, tauku saturs, svars, cena, iepakošanas un derīguma datums. Produkts nosaukts vienkārši par krējumu. Taču būtībā tas ir augu un piena tauku maisījums. Minētajam veikalu tīklam fasējamo skābo krējumu ved no akciju sabiedrības “Bauskas piens” ražotnes Bauskas rajona Stelpē. Piena pārstrādes uzņēmuma tehnoloģe Dzintra Simsone skaidro, ka uz spaiņiem, kuros krējumu piegādā tirgotājiem, produkta sastāvs ir redzams: “Tur minēts gan piena, gan augu tauku saturs, gan tā saucamās E vielas.” Tehnoloģe ir pārliecināta, ka lielveikalu atbildība ir uz mazākiem iepakojumiem norādīt pilnīgu informāciju par krējuma sastāvu.
Fasēto skābo krējumu veikaliem “Elvi” piegādā akciju sabiedrība “Tukuma piens”. “Tas ir starp 100 pircēju iecienītākajām precēm mūsu veikalos,” saka SIA “Elvi grupa” Mārketinga daļas vadītāja Kristīne Saulriete. Tāpēc šim krējumam regulāri tiekot piedāvāta īpaši zema cena – tas maksā 0,75 latus kilogramā. K.Saulriete atzīst, ka šā krējuma sastāvā ir augu tauki: “Pateicoties “Zemgales Ziņu” interesei, konstatējām, ka uz iepakojuma nebija korekti norādīts krējuma saturs, bet šo kļūdu esam jau novērsuši.” Jāpiebilst gan, ka lielveikalu tīkliem prakse nenorādīt pilnīgu informāciju par produkta saturu ir gadiem vērojama parādība.
Taču “Elvi” pārstāve arī piekrīt, ka absolūti lielākā daļa krējuma, kas pašlaik ir Latvijas tirgū, satur augu taukus, jo minētais produkts tikai no piena ir dārgs. Salīdzinājumam – “Tukuma piena” “Exporta krējums” bez augu taukiem maksā 2,19 latus par kilogramu jeb gandrīz trīs reizes dārgāk.
Ja sveši tauki – piena izstrādājums
Piena produktu nosaukumu piemērošanu Latvijā reglamentē Ministru kabineta 2003. gada 16. septembra noteikumi (nr.521) “Klasifikācijas, kvalitātes un marķējuma prasības piena produktiem, saliktiem piena produktiem un piena produktu izstrādājumiem”. To paredz arī atsevišķas Eiropas Padomes regulas (piemēram, sviestam, citiem piena un jauktiem tauku produktiem).
Kā akcentē PVD Piena un olu produktu uzraudzības sektora vadītājas vietniece E.Bērziņa, šo noteikumu pamatuzdevums ir piena produktu nosaukumu aizsardzība, to pareiza lietošana.
Noteikumos ir paredzēta arī piena produktu klasifikācija un kvalitātes rādītāji. Skābais krējums ietilpst raudzēto piena produktu grupā ar šādu raksturojumu: “Termiski apstrādāts piena produkts emulsijas “ūdens – tauki” veidā, kas iegūts, atseparējot piena beztauku daļu un pievienojot pienskābes baktēriju ieraugu.”
“Tātad nosaukumu “skābais krējums” var lietot tikai piena vai saliktam piena produktam (ja tiek pievienots tikai sāls vai garšvielas),” uzsver E.Bērziņa.
Ja papildus pievienoti augu tauki, tas jau ir izstrādājums, kuram nevar lietot šo noteikumu pielikumā dotos nosaukumus. Kā tādu “sajauktu” krējumu dēvēt, tas ražotājiem jālemj pašiem.
Trīs mēnešu laikā ļauj laboties
Veicinot PVD inspektoru, ražotāju un pārstrādātāju sadarbību, PVD ģenerāldirektors Mareks Samohvalovs pagājušajā nedēļā sapulcināja Latvijas lielākos svaigpiena pārstrādātājus. Savstarpējas izpratnes gaisotnē PVD speciālisti, uzņēmumu un Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības pārstāvji pārrunāja svaigpiena kvalitātes un piena produktu marķējuma problēmas. Kā “Ziņām” teic PVD Sabiedrisko attiecību daļas Komunikācijas sektora vadītāja Solveiga Smiltene, galvenokārt patērētāja interesēs panākta vienošanās, ka nākamo trīs mēnešu laikā tirgotājiem un piena pārstrādātājiem obligāti jāievieš prasībām atbilstošs piena produktu marķējums. Visas puses tikšanās laikā to apņēmušās, tādēļ līdz februāra sākumam tirgotavās uz krējuma iepakojuma būšot norādīts precīzs šā produkta sastāvs.
***
Piena produkti
• Jau definīcija par piena produktiem paredz, ka tajos “neviena piena sastāvdaļa daļēji vai pilnīgi nav aizvietota ar kādu citu”. Pie tādas produkcijas pieskaitāms, piemēram, kefīrs, saldais krējums, skābais krējums, biezpiens un citi.
• Taču ir arī citi, tā saucamie saliktie piena produkti. Tādos piena saturs nav mazāks par 51 procentu. Ražošanas procesā saliktiem piena produktiem bez pārtikas piedevām un citiem nepieciešamajiem tehnoloģiskajiem palīglīdzekļiem var papildus pievienot citus pārtikas produktus un sastāvdaļas. Tādi ir, piemēram, jogurts, skābais krējums ar garšvielām, saldie piena krēmi un citi.
• Savukārt piena produktu izstrādājumus ražo no piena, un tiem gatavošanas procesā pievieno citus pārtikas produktus un sastāvdaļas, kas daļēji aizvieto pienu. Tādas ir, piemēram, augu eļļa, augu tauki.
