Vairāki simti lauku saimnieku no visas Latvijas piektdien pulcējās Jaunsvirlaukas pagasta Staļģenē, kur ražas vākšanas priekšvakarā «Kesko Agro Latvia» organizēja piektās lauku dienas.
Vairāki simti lauku saimnieku no visas Latvijas piektdien pulcējās Jaunsvirlaukas pagasta Staļģenē, kur ražas vākšanas priekšvakarā “Kesko Agro Latvia” organizēja piektās lauku dienas.
Lai arī priekšā nopietns darba cēliens, nemieru lauku ļaužu vidū nemanīja. Viņu sejās vīdēja smaids un prieks par atraktīvo pasākumu. Zemnieki lietderīgi izmantoja vienu no pēdējām brīvdienām pirms kulšanas, un, jāteic, arī atpūsties viņi prot. Tiesa, lauku dienās allaž var savienot patīkamo ar lietderīgo, jo paralēli izklaides pasākumiem tiek sniegta vērtīga un aktuāla informācija. Tā vienmēr noder saimniekošanā. Citādi jau lauku dienas neapmeklētu gan vietējie iedzīvotāji, gan viesi no pārējiem Latvijas novadiem. Piektdien viņi varēja iepazīties ar 2004. gada graudu un rapša iepirkšanas noteikumiem, saņemt speciālistu atbildes uz interesējošiem jautājumiem. Pasākuma nozīmīgākā daļa risinājās uz lauka, kur varēja aplūkot sējumu demonstrējumus, saņemot kvalificētu speciālistu komentārus. Tā bija arī iespēja pašiem pārliecināties, kā audzis rapsis un graudaugi, kas šajā sezonā darīts veiksmīgi, kas dod labāku ražu, salīdzināt demonstrētos laukus ar saviem sējumiem. Pēc labības apskates turpat uz lauka notika arī lauksaimniecības tehnikas demonstrējumi, jo, kā saka, labāk vienreiz pašam redzēt, nekā desmitreiz dzirdēt par tehnikas priekšrocībām un darba efektivitāti.
Tieši par gaidāmo ražu, daloties pieredzē un raisot auglīgus dialogus ar kolēģiem, visvairāk runāja sabraukušie lauku saimnieki. Zaļenieku pagasta “Mežacīruļu” saimnieks Juris Cīrulis “Ziņām” pastāstīja, ka raža būs laba. Šķiet, ka zemnieki Latvijā vāks piecas, pat sešas tonnas ziemas kviešu no hektāra. Arī mieži dažviet padevušies brangi. Tai pat laikā bažas māc nenoteiktie laika apstākļi, kas ir lauksaimnieku lielākais kreņķis. “Ja kulšanas laikā līs, augkopji ne vien nenovāks ražu, bet arī labība sakritīs veldrē,” teic J.Cīrulis. Tiesa, viņš novērojis, ka jau tagad arī mūsu pusē vasarāji no veldres nav spējuši glābties. Dažos tīrumos smagā labība jau pamatīgi sagūlusi. Arī nezāļu daudzveidība sējumos ir neierasta. “Daudzi zemnieki, tai skaitā arī es, pāragri nomigloja laukus, pēc tam uznāca lietus. Taču, neraugoties uz visu, raža solās būt laba,” zina stāstīt J.Cīrulis. Visticamāk pirmo ne vēlāk kā pēc pāris nedēļām kuls ziemas rapsi. Drīzi pēc tam arī citus kultūraugus. Protams, ražas novākšanas laiks atkarīgs arī no kultūrauga šķirnes.
“Pašlaik – vasaras pašā vidū – gan graudu ražotājiem, gan tirgus speciālistiem optimistiskās prognozes, skatoties uz laukiem, mijas ar pesimistiskām, raugoties debesīs. Daba ir tā, ko mēs nevaram ietekmēt pēc savas patikšanas. Tomēr ir lietas, ko varam izdarīt, piemēram, ticēt gaišām prognozēm,” sacīja Lauksaimniecības un graudu nodaļas vadītājs Olavs Legzdiņš.
Pēc lietišķās lauku dienas daļas, ko caurstrāvoja pacilātības aura un līksmība, sekoja mūzika, dejas, atrakcijas un uguņošana.
