Ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) un arī citu labvēļu atbalstu Latvijā piekto gadu turpinās daudzdzīvokļu māju renovācija un siltināšana, tomēr Jelgavā šis process apgriezienus uzņem gausi – šogad pilsētā plāno renovēt sešus namus. Līdzīgā tempā turpinoties, process Jelgavā varētu ievilkties līdz septiņdesmit un vairāk gadiem. Siltināšanu bremzē ne tikai dzīvokļu īpašnieku neizlēmība un nevienprātība, bet arī birokrātija un celtnieku trūkums.
«Vairāk nekā gadu mums solīja, ka šovasar māju renovēs. Beigās Nekustamā īpašuma pārvalde (NĪP) piedāvāja darbus sākt septembra nogalē un noslēgt ap apkures sezonas sākumu. Tāda steiga mūs neapmierina. Galu galā esam saņēmuši solījumu par nākamo pavasari, kas tomēr nav vairs aiz kalniem. Mūsu mājā apkure ir viena no dārgākajām Jelgavā,» stāsta Kalnciema ceļa 101. nama astoņpadsmit dzīvokļu mājas pilnvarniece Anita Lavrentjeva. Viņa aprēķinājusi – tā kā ERAF segs 50 procentu no renovācijas izmaksām, nama iedzīvotājiem dzīve nekļūs dārgāka. Viņasprāt, par saviem dzīvokļiem izdot lielāku naudu viņi arī nevarētu. Skatoties kā uz blēžiem«Māju renovāciju kavē tas, ka uz mums skatās kā uz blēžiem. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) pārbauda katru soli. No brīža, kad dzīvokļu īpašnieki pieņem lēmumu par mājas renovāciju līdz tās reālai sākšanai paiet vismaz gads,» sūkstās Jelgavas NĪP valdes loceklis Juris Vidžis. Uzņēmums apsaimnieko 289 daudzdzīvokļu mājas, kurās ir centrālapkure. Līdz šim siltināšana veikta trijās, rit četrās, bet ar LIAA noslēgti līgumi vēl par 13 mājām, kurās darbus varētu sākt ne agrāk kā nākampavasar. LIAA pārstāve Ilga Kikjauka uzskata, ka mazināt birokrātiskos šķēršļus nevar, jo tad ciestu projektu kvalitāte. «Vai maz tādu māju, kas ir slikti nosiltinātas?» retoriski jautā I.Kikjauka. Vairākas mājas, kas iesaistījušās renovācijas procesā, izjutušas – trūkst būvfirmu, kas pieteiktos projektu konkursos. J.Vidžis spriež – iespējams, nākotnē celtniekus nāksies meklēt ārzemēs. Tam nepiekrīt Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Mārcis Nikolajevs. «Ekonomika pamazām attīstās, taču vēl daudz celtnieku un projektētāju nav pietiekami noslogoti. Tiesa, reizē ar energoresursu cenām aug būvniecības izmaksas, taču algas celtniekiem šogad ir cēlušās tikai par 0,6 procentiem,» piebilst M.Nikolajevs. Būšot jauni finanšu instrumentiEkonomikas ministrijas pārstāve Anda Lagzdiņa uzskata, ka līdzšinējo ERAF līdzfinansēto aktivitāšu mērķis sasniegts – dzīvokļu īpašnieki ir novērtējuši māju siltināšanas nozīmi. Viņa stāsta, ka no ERAF piešķirtajiem 47,8 miljoniem latu vēl jūnijā bija pieejami 11,5 miljoni. Maijā valdība šīs aktivitātes turpināšanai papildus piešķīra 15 miljonus latu. Taču, pēc ministrijas prognozēm, nākamajā plānošanas periodā no 2014. līdz 2020. gadam ERAF un arī valsts atbalsts šajā jomā būs mazāks. «Dzīvokļu īpašniekiem turpmāk nevajadzētu cerēt uz 50 – 60 procentu ES līdzfinansējumu privātīpašumā,» spriež A.Lazdiņa. Pēc Ekonomikas ministrijas aplēsēm, ar ERAF līdzfinansējumu pēc diviem gadiem Latvijā renovēto daudzdzīvokļu māju skaits sasniegs pusotru tūkstoti. Tā ir tikai neliela daļa no tā, ko valstī pienāktos siltināt. A.Lagzdiņa domā, ka tiks atrasti finanšu instrumenti, kā arī aktivizēsies būvkomersanti, lai šo procesu varētu sekmīgi turpināt. «Nebruk» pat nedomā siltināt Pagaidām nevienu māju negrasās siltināt namu apsaimniekošanas uzņēmums «Nebruk», kura pārziņā ir 84 Jelgavas mājas. Tā vadītāja Mirdza Buka teic, ka dzīvokļu īpašniekiem ir lieli parādi (vidēji 500 latu uz māju). Tādēļ par citām lietām tie nedomājot. Neviena daudzdzīvokļu ēka pagaidām nav renovēta Jelgavas novadā. Toties labāks stāvoklis ir Ozolnieku novadā, kur renovēšanas procesā iesaistījušās 17 daudzdzīvokļu mājas.
