Jaunajā gadā pašvaldībām paredzētais finansējums ir aptuveni šā gada apmērā, tomēr katra to izjutīs citādi: vienām tiks vairāk, bet citām mazāk, atzīst Latvijas Pašvaldību savienības vadītājs Andris Jaunsleinis.– Kādu redzat nākamo gadu Latvijas pašvaldībās, raugoties tieši no ekonomiskā aspekta?Ir panākta vienošanās, ka finansējums pašvaldībām nākamajā gadā nebūs mazāks kā šogad. Tomēr ir jāņem vērā dažādi faktori – konkrētās pašvaldības iedzīvotāju skaits, blīvums un tamlīdzīgas lietas. Varbūt ne visām šie finanšu skaitļi sakritīs. Respektīvi, katras pašvaldības budžets ir jāvērtē atsevišķi.– Viens no lēmumiem saistīts ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumu pārdali. Kādas izmaiņas gaidāmas?Šogad pašvaldības saņem 82 procentus no IIN, bet nākamgad tie būs 80 procentu. Vērtējot naudas izteiksmē, nākamgad kopumā IIN veidā pašvaldības iekasēs par 11 miljoniem latu vairāk, nekā paredzēts šogad. Procentuālā daļa ir samazināta, bet, ņemot vērā nodokļu ieņēmumu plānoto pieaugumu, arī ienākumi tiek prognozēti lielāki.– Vai prognozes ir reālas?To pagaidām ir grūti pateikt. No mūsu ekspertu puses tās netika apstrīdētas. Domāju, ka šī prognoze ir reāla tad, ja tiks samazināta ēnu ekonomika valstī, ja samazināsies tā personu daļa, kas nemaksā nodokļus, un nauda ieies īstajā ekonomikā. Skaidrs, ka šobrīd ēnu ekonomikai ir milzīgs īpatsvars.– Bet vai var teikt, ka Latvijas pašvaldībām no IIN ienākumu pārdales kaut kas de facto mainīsies?Faktiski var teikt, ka nākamgad mums ir šā gada izdzīvošanas budžets. Protams, ja nekritīsies nodokļu ieņēmumi.– Kāds ir scenārijs tad, ja ieņēmumi tomēr samazināsies?Mums ir 98 procentu garantiju līmenis nākamajam gadam. Tas nozīmē, ka pašvaldību budžeti sastādīti nevis ar 100, bet gan 98 procentu ieņēmumu prognozi. Jāteic gan, ka šogad tā bija 96 procentu apmērā. Tikai redzot, ka nodokļa ieņēmumi pildās, gada otrajā pusē tika mainīta ieņēmumu prognoze. Nākamgad, veidojot budžetu, tiks realizēta līdzīgi piesardzīga politika. Tātad, ja ieņēmumu prognoze nepildīsies par pāris procentiem, šāda problēma būs jau «iebudžetēta». Budžeta izpildi pilnībā šodien neviens nevar garantēt. Ja pirmais pusgads būs veiksmīgs, redzēsim, ka nodokļu prognoze izpildās vai pat pārpildās, iespējams, varēs risināt tos jautājumus, kas sākotnēji būs atlikti rezervē. Tā tas notiek gan valsts līmenī, gan pašvaldībās – ir vesels saraksts ar darbiem, kas ir kā rezerves variants, pie kura ķeras klāt vien tad, ja līdzekļi paliek pāri.– Kuras pašvaldības varētu ciest vairāk – mazās vai tās, kam jāmaksā lielākās summas pašvaldību izlīdzināšanas fondā?Samazinājums vissāpīgāk skars tās pašvaldības, kurām ir lielākie ieņēmumi IIN veidā. Tātad runa ir par pašvaldībām – donoriem. Tās, kas ir naudas saņēmējas, caur pašvaldību izlīdzināšanas fondu varēs savu finanšu situāciju stabilizēt. Tiesa, naudas samazinājums būs arī šādām pašvaldībām, jo izlīdzināšana skars visus. Taču, kopumā ņemot, ienākumu līmenis būs tāds pats kā šajā gadā. Ļoti būtiska nozīme ir tam, cik daudz katrā pašvaldībā ir bērnu līdz septiņu gadu vecumam, cik ir pensijas vecuma cilvēku un kāds ir kopējais iedzīvotāju skaits.– Budžetu konsolidējot, paredzēts pārskatīt arī nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) .NĪN prognoze ir veidota, par pamatu ņemot to, ka tiek saglabāts 25 procentu pieauguma ierobežojums. Un tas nozīmē, ka šajā jomā riski ir ieplānoti. Skaidrības nav par jaunievedumiem – šķūnīšu aplikšanu ar NĪN un tamlīdzīgas lietas, par ko vēl notiek diskusijas. Tāpēc arī pašvaldībām tiek dotas tiesības savā teritorijā lemt, cik lielā mērā katru konkrēto pašvaldību aplikt vai neaplikt ar nodokli. Tur ir problēmas ar datiem, uzskaiti utt., un tāpēc ienākumi no šādām būvēm pašvaldību budžetos nav ieplānoti. Faktiski pasākumi ir vērsti uz to, lai ieņēmumos netiktu ieplānoti paaugstināta riska pasākumi, kuru rezultātā budžeti nepildītos. Mēs arī nezinām, kādi vēl būs lēmumi šajā jomā. Tādējādi tas, kā NĪN tiks piemērots, būs katras pašvaldības lēmums. Budžeta riski ir samazināti tādā veidā, ka nosacītais ienākumu pieaugums nebūs milzīgs, bet tas var tikai uzlabot pašvaldību situāciju.– Kā vērtējat lēmumu, ka pašvaldības pašas varēs noteikt, kuriem nodokļu maksātājiem piešķirt NĪN atlaidi, bet kuriem – ne?Atlaides varēs piešķirt konkrētām teritorijām. Nebūs tā, ka Andrim tā tiks piešķirta, bet Pēterim – pielikts klāt pie maksājamās summas.– Cik optimāls ir šis lēmums? Gan no apsaimniekotāju, gan arī nekustamā īpašuma speciālistu puses tas netiek vērtēts viennozīmīgi.Pluss ir tas, ka runa ir par decentralizētu sistēmu, kas var ņemt vērā vietējos apstākļus. Tāpēc arī ir tendence atteikties no centralizētās, kas to nespēj. Kāda nu ir tā informācija, kas atrodas pašvaldību rīcībā, tāda ir. Bet, pamatojoties uz to, lēmumi arī tiks pieņemti. Tas palīdzētu izbēgt no kaut kādām neparedzētām situācijām. Citu variantu tā īsti nav. Mums neizdevās panākt, ka palīgēkas vispār netiek apliktas ar nodokli, un kā kompromiss bija iespēja pašvaldībām pašām noteikt atlaides. Tā ir labāk, nekā visus pilnīgi vienādi aplikt ar nodokli, ne par ko nedomājot.– Kuras pašvaldības izmaiņas NĪN jomā izjutīs visvairāk?To šobrīd nav iespējams prognozēt. Līdz paziņojumu izsūtīšanai iedzīvotājiem pašvaldībām vēl vajadzēs izlemt par atlaižu piešķiršanu, apspriežot radušos situāciju. Līdz šim to izdarīt nebija iespējams, jo bija ļoti neskaidrs, kādu lēmumu valdība īsti pieņems. Tagad tiks meklētas iespējas, kā informēt iedzīvotājus, kā atbildēt uz viņu jautājumiem, kā palīdzēt. Faktiski pašvaldībām savs darbs šajā jomā jāizdara pusotra mēneša laikā – līdz 15. februārim.– Ar katru gadu arvien aktuālāks kļūst arī apkures parādu jautājums, turklāt lielākas problēmas tas rada nevis Rīgā, kur iedzīvotāju ir visvairāk, bet gan daudzās citās pašvaldībās. Smagākās problēmas ir tajās pašvaldībās, kur ir liels īpatsvars centralizētās apkures izmantotāju. Pamatā tas, protams, ir saistīts ar iedzīvotāju maksātspēju, ar to, ka izmaksas šajā jomā augs, ko savukārt izraisījis dabasgāzes cenu palielinājums, elektroenerģijas cenu izmaiņas, koksnes resursu cenas pieaugums un tamlīdzīgas lietas. Tas viss atstāj ietekmi uz gala produkta cenu. Nevar nepieminēt arī akcīzes nodokļa gāzei ieviešanu, kas nevarēja neatstāt noteiktu iespaidu. Tādējādi tiek radīts siltumenerģijas tarifu pieaugums. Tajā pašā laikā iedzīvotāju ienākumu palielināšanās tādā pašā līmenī nav vērojama. Mūsu valstī ir aptuveni 130 tūkstoši bezdarbnieku, no kuriem ap 60 tūkstošiem bez darba ir ilglaicīgi. Turklāt pietiekami liels ir arī tādu bezdarbnieku īpatsvars, kuri nekur nav reģistrējušies. Tas viss rāda kopējo cilvēku ieņēmumu līmeni, un ir skaidrs, ka tas atspoguļojas arī apkures rēķinu samaksā. Vienīgais risinājums ir pašvaldību sniegtie dzīvokļu pabalsti. Esam vienojušies ar valdību, ka tā pirmajā pusgadā turpina kompensēt to izmaksu 20 procentu apmērā. Tāpat valdība visu nākamo gadu 50 procentu apmērā turpinās kompensēt garantētā minimālā ienākuma pabalsta izmaksas, kas, protams, nedaudz atvieglos kopējo situāciju. Attiecībā uz apkuri skatīsimies, kāda būs situācija pēc Jaunā gada. Domājams, ka siltās ziemas iespaidā parādu pieaugums nebūs īpaši straujš. Protams, situācija vēlreiz tiks vērtēta pēc apkures sezonas beigām, lai redzētu, kā tā ir attīstījusies. Tas tiek darīts jau vairākus pēdējos gadus, lai var saprast, kādas ir tendences.Vēl viena problēma, protams, ir saistīta ar ceļu uzturēšanu – šai jomai ir pamatīgs finansējuma samazinājums. Līdzekļu, kas piešķirti pašvaldībām ceļu uzturēšanai, ir pietiekami apmēram pirmajam pusgadam. Tādējādi vēl būs jārisina jautājums, ko darīt vasarā, kā arī nākamajā ziemā. Protams, daudz kas ir atkarīgs no tā, kāda vēl būs ziema. Līdzekļus ļāvis ietaupīt vien fakts, ka šajā sezonā tās īsti nav bijis.
