No aprīļa ģimenes ārstiem uzlikti jauni pienākumi. Tie nosaka – ja kāds no pacientiem iepriekšējā dienā saucis neatliekamo medicīnisko palīdzību (NMP), bet uz slimnīcu nav aizvests, ģimenes dakterim nākamajā dienā ar viņu obligāti jāsazinās vai jādodas mājas vizītē. Vairums «Ziņu» aptaujāto ģimenes ārstu to gan uzskata par neapdomātu rīcību un uzskata, ka pacienti to varētu izmantot, lai pašiem nebūtu jādodas pie ģimenes ārsta. Veselības ministrija bažas noraida.
Jau šonedēļ ģimenes ārsti e-pastā saņem pirmo informāciju par pacientiem, kas iepriekšējā dienā saukuši NMP, bet uz slimnīcu tomēr nav devušies vai vesti. Iepriekšējā diennaktī Jelgavā no 49 izsaukumiem ātrā palīdzība stacionārā nogādājusi 31 pacientu, pārējie 18 atstāti mājās. Par šiem slimniekiem tiks informēti viņu ģimenes ārsti, kam 24 stundu laikā ar mājās palikušajiem sirdzējiem jāsazinās. Jāpārņem ģimenes ārstamVeselības ministrija uzsver, ka galvenais jauno noteikumu mērķis ir uzlabot hronisko pacientu aprūpi, taču daudzi ģimenes ārsti par jauno kārtību nav sajūsmā, uzskatot, ka viņiem uzlikta kārtējā papildu slodze. Ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders «Ziņām» stāsta, ka no visiem NMP izsaukumiem 30 procentu veido pacienti, kuri ātro palīdzību sauc vairākas reizes nedēļā vai mēnesī. «Neatliekamās palīdzības brigāde tikai novērš veselības stāvokļa saasinājumu konkrētā brīdī, bet nevar slimnieku izārstēt, izmeklēt, izrakstīt medikamentus, noteikt ārstēšanu un iedot zāles ilgākam laikam. Tāpēc svarīgi, lai pēc neatliekamās palīdzības brigādes aizbraukšanas pacienta veselības problēma tiktu risināta, nevis pēc laika viņš atkal sauc ātro palīdzību, jo saasinājusies tā pati slimība,» jauno noteikumu nepieciešamību pamato O.Šneiders. Arī ģimenes ārsti ministrijai un citām nozares instancēm vairākkārt norādījuši – ne vienmēr viņi ir informēti, ka pacientam gadījusies kāda nopietna veselības problēma un saukta neatliekamā palīdzība, tāpēc šāda elektroniskās informācijas saņemšanas iespēja jāuztver arī kā palīgs ģimenes ārsta praksē, uzsver ministrijas pārstāvis. «Ārsta vai viņa palīga telefona zvans ir ļoti nozīmīgs pacientam, jo apliecina, ka viņam rūp pacienta veselība, kā arī ārsts var dot norādes par iespējām risināt attiecīgo veselības problēmu. Tālāk jau iespējams izrunāt, kādi būs turpmākie ārstēšanas soļi – pacients apmeklē ģimenes ārstu pats vai arī nepieciešamības gadījumā ārsts dodas mājas vizītē,» skaidro O.Šneiders.Veselības ministrija aprēķinājusi, ka šādu pacientu ārsta praksē varētu būt no septiņiem līdz desmit mēnesī. «Neuzskatām, ka iedzīvotāji to izmantos ļaunprātīgi. Jebkurā gadījumā ārsts katru gadījumu izvērtēs individuāli, un nav noteikts, ka mājas vizītē jādodas obligāti. Turklāt par vizīti būs jāmaksā pacienta iemaksa – divi lati. Izņēmums, protams, ir atbrīvotās kategorijas,» viņš piebilst. Iesaka zvanīt jau tagadNMP dienests ir nodrošināts ar datorizētu sistēmu, kas visus izsaukumus uzskaita un arhivē. Tajā saglabājas pacienta dati, izsaukuma vieta, laiks, informācija par izsaukumu, kā arī tas, vai cilvēks stacionēts. Uzreiz pēc izsaukuma dienests ģimenes ārstam nosūtīs e-pastu ar īsu aprakstu par izsaukumu, kā arī to, kādēļ pacients nav nogādāts slimnīcā, proti, veselības stāvoklis nav bijis tik smags vai arī pacients atteicies braukt uz stacionāru.«Domāju, tas nav līdz galam pārdomāts, jo ir pacienti, kas ātro palīdzību sauc bieži un pat bez vajadzības. Jaunie noteikumi paredz, ka mums tagad masveidā būs jādodas vizītēs, par ko ziņo ātrā palīdzība, un tas, manuprāt, daudzos gadījumos būs lieks darbs un resursu tērēšana,» uzskata ģimenes ārste Santa Ābele. Viņa spriež – labāk būtu, ja ātrās palīdzības mediķi jau vizītes laikā izvērtētu, vai pacienta stāvoklis ir tāds, ka jāziņo ģimenes ārstam un cilvēkam patiešām tuvāko dienu laikā nepieciešama ģimenes ārsta aprūpe. «Pārsvarā mājās paliek hroniskie pacienti, kuriem ir slimības paasinājums un būtu nepieciešama ģimenes ārsta palīdzība. Tāpat ir slimnieki, kuriem beigušies medikamenti, bet viņi paši nevar aiziet pie ārsta pēc receptes vai uz aptieku nopirkt zāles. Gadās arī pacienti, kam vienkārši nav naudas. Parasti mēs slimniekiem rekomendējam sazināties ar savu ģimenes ārstu, bet ne visi to dara, tāpēc turpmāk to darīsim mēs,» stāsta NMP dienesta Zemgales reģiona pārstāve Rita Dobriņina. Lauku pacienti apzinīgākiProblēmām ar e-pastiem ģimenes ārstiem nevajadzētu rasties, jo, slēdzot līgumus ar valsti, tie norādījuši savu kontaktinformāciju un elektronisko adresi. «Elektronisko pastu skatīšos pati, bet vēl neesmu izlēmusi, kas sazināsies ar pacientu – es vai mana palīdze. Nevaru arī prognozēt, cik daudz būs šādu paziņojumu e-pastā. Vispār doma nav slikta, jo ir cilvēki, kas gadiem nenāk pie sava ārsta, un šāda informācija mums būtu kā papildu instruments, ar ko strādāt,» uzskata ģimenes ārste Kristīne Babicka. Arī lauku ģimenes ārstus jaunā sistēma nebaida, viņi ir pārliecināti, ka ārpus pilsētas pacienti ir apzinīgāki. «Laukos tiešām cilvēki ātro palīdzību bez liekas vajadzības nesauc, tāpēc nedomāju, ka tas mums prasīs papildu slodzi,» komentē Zaļenieku pagasta ģimenes ārste Ilze Strazdiņa. To, vai ģimenes ārsti pilda jaunos noteikumus, uzticēts kontrolēt Veselības inspekcijai.
