«Nezinu. Atkraties! Liksi man mieru? Ja neaizvērsies, dabūsi pa dibenu! Mazais nekrietnelis…» tādas, bieži vien rupjas un traumējošas, frāzes gadās dzirdēt no gados jaunajām māmiņām, kuras savām atvasēm vai nu neprot, vai nevēlas pienācīgi atbildēt.
«Nezinu. Atkraties! Liksi man mieru? Ja neaizvērsies, dabūsi pa dibenu! Mazais nekrietnelis…» tādas, bieži vien rupjas un traumējošas, frāzes gadās dzirdēt no gados jaunajām māmiņām, kuras savām atvasēm vai nu neprot, vai nevēlas pienācīgi atbildēt. Mūsdienās tas vairs nav nekāds retums, ka deviņpadsmitgadīgai jaunietei ir jau trīs gadus vecs bērniņš – nejaušs un negribēts, un šā iemesla dēļ jācieš mazuļiem.
Vakar, ar draudzeni pastaigājoties pilsētas centrā, redzējām garām paejam divas pavisam jauniņas māmiņas, kurām pie rokas neveikli tipināja divi puisēni, jautādami, vai nevar apstāties un atpūsties. Jaunkundžu atbilde: «Aizverieties un ejiet! Ja neklausīsiet, dabūsiet pa d….!» Puišeļi sāka raudāt un niķoties un saņēma solīto kāvienu. Kaut kas manī iesāpējās…arī tad, kad manīju kādu sievieti stumjam bērna ratiņus ar cigareti zobos. Vai arī pavisam nesen redzēta situācija kafejnīcā: māmiņa nopērk meitai limonādi glāzē, kas no mazajām, biklajām rociņām izkrīt; tālāk seko: «Ak tu, nekrietnele! Es tevi ienīstu! Vai tiešām nesaproti, ko dari?» Ik reizi, kad jādzird kas tāds, sāku domāt par veco cilvēku replikām, kas saistītas ar jauniešu nopelšanu. Bet kāda gan runa var būt par progresīvu jaunatni, ja cilvēciņš jau kopš bērna kājas tiek apsaukāts, iedunkāts, ja apkārt notiekošais netiek normāli izskaidrots, ja viņam nemitīgi jāizjūt tuvinieku un sabiedrības negācijas? Es neapņemos iepriekš rakstīto vispārināt, tie ir tikai atsevišķi gadījumi, kādus tomēr pēdējā laikā gadās redzēt ārkārtīgi bieži. Kļūst skumji. Kļūst neizsakāmi sāpīgi, ja meitenēm jādod dzīvība bērniņam, kas nav gaidīts. Agri vai vēlu negatīvās emocijas jāizjūt mīļam un nevainīgam cilvēciņam. Atsauciet atmiņā savu bērnību; atcerieties, cik nepatīkami jutāties, kad vecāki jums nepievērsa pietiekamu uzmanību, un centieties saprast, cik ļoti mazulim nepieciešama aprūpe, atbildes uz viņa nebeidzamajiem «kāpēc?» un sapratne!
