Lielupes krastā Kalnciemā, kur patlaban slejas Valentīnas Rudenko privātmāja un saimniecības ēka, jau vasaras vidū bija jābūt nolīdzinātam zemesgabalam. Tā pērnruden nolēma Jelgavas novada Dome, jo abi nami uzslieti, nesaņemot būvatļauju, turklāt laikā, kad celtniecību upes krastā jau aizliegusi Satversmes tiesa. V.Rudenko gan nav padevusies un taisnību meklē tiesā. Cerības viņai dod fakts, ka teritorijas plānojumā apbūve zemesgabalā atļauta, turklāt hidrotehnisko būvju eksperts ieteicis ļaut turpināt būvniecību.
Strīdus platības atrodas pašā upes krastā starp šoseju un Lielupi vietā, kur sākas Kalnciema centra apbūve. Kādreizējā Kalnciema Domes priekšsēdētāja un tagadējā Jelgavas novada Domes priekšsēdētāja vietniece Aija Tračuma atzīst, ka pirms pieciem sešiem gadiem, gatavojoties izstrādāt teritorijas plānojumu, viņai bija sapnis, lai Kalnciems sāktos ar skaistām jaunbūvēm. Tāpēc teritorijas plānojumā 2007. – 2019. gadam zemi starp šoseju un upi ļāva izmantot ne tikai mazdārziņiem, bet arī individuālajai apbūvei. Trīs mājas likumīgas, ceturtā vairs neGarās Lielupes ielas galā starp upi un grantēto ieliņu ir 2,34 hektāru zemesgabals, kas savulaik piederējis Reinholdam Ginteram, bet pašreizējais teritorijas īpašnieks ir pašvaldība. Tā zemi sadalījusi mazdārziņu teritorijās un līdz 2020. gada beigām iznomājusi vairākiem kalnciemniekiem. Tā kā toreizējais Kalnciema teritoriālais plānojums atļāva zemi arī apbūvēt, vairāki V.Rudenko kaimiņi «treknajos gados» uzcēla privātmājas. Būdami celtnieki, vienu no ēkām tieši blakus savam zemesgabalam būvēja V.Rudenko ar vīru. Turpat atrodas arī A.Tračumas vīrabrāļa īpašums, kur upes krastā uzcelta pirtiņa un ielikti pamati privātmājai. Tas darīts saskaņā ar teritorijas plānojumu, turklāt tur bija palikuši pamati no kādreizējām mazdārziņu ēkām. Tomēr A.Tračumas radinieks māju tā arī nepaspēja uzcelt, jo būvatļauja pirms pāris gadiem tika apturēta. To Jelgavas novads darīja, jo 2007. gadā Satversmes tiesa spriedumā viesa skaidrību Aizsargjoslu likumā – tā aizliedza apbūvēt teritorijas, kas var applūst reizi simt gados. Toreizējais pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns 2008. gada sākumā visām pašvaldībām izsūtīja vēstuli, aicinot izvērtēt spēkā esošo teritorijas plānojumu atbilstību likumam, kā arī neizsniegt jaunus plānošanas uzdevumus un būvatļaujas zemēs, kas var applūst reizi simt gados. Likums ļauj tikai rekonstruēt jau esošas ēkas. Eksperts aicina ļaut turpinātNeņemot vērā aizliegumu, V.Rudenko pirms pāris gadiem upes krastā tomēr sāka būvēt privātmāju. Tam pašvaldība nebija izsniegusi nedz plānošanas uzdevumu, nedz būvatļauju. «Viņa tā arī pateica – māja tur būs!» atceras A.Tračuma. Tādēļ pērnruden novada Būvvalde sastādījusi aktu par nelikumīgu būvniecību, piemērojusi sodu, bet Dome novembra sēdē lika deviņu mēnešu laikā ēkas nojaukt un teritoriju atstāt tādu, kāda tā bijusi, pirms cilvēks tur spēris kāju. Viņa gan pašvaldības likto nav pildījusi, apstrīdot lēmumu administratīvajā tiesā, kas pie šā strīda šķetināšanas sola ķerties decembra sākumā.V.Rudenko ir pārliecināta, ka māja tur drīkst būt, jo to ļauj teritorijas plānojums, turklāt ne ar ko neatšķiras turpat blakus esošās citas mājas, kas gan uzceltas pirms Satversmes tiesas sprieduma. Pērn arī hidrotehnisko būvju speciālists LLU docents Kārlis Siļķe, izpētījis situāciju Kalnciemā, secinājis – zemesgabals atrodas 2,5 metrus virs jūras līmeņa un var applūst reizi 20 gados. Viņš ieteicis turpināt būvniecību. Dambis situāciju pasliktināsKā atzīst Jelgavas novada Domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune, stājoties spēkā likuma grozījumiem par applūstošām teritorijām, pašvaldība bijusi spiesta mainīt Lielupes ielas turpinājumam (dambja) paredzēto atrašanās vietu, jo likums aizliedz applūstošās vietās uzbērt dambjus, bet ielas pagarinājums domāts pa dambja virsmu. Iecerētais dambis krastmalā dzīvojošos biedē vēl vairāk par normatīviem, jo pēc tā uzbēršanas vairākas mājas kļūs par Lielupes ķīlniekiem – kāpjot ūdens līmenim, tas atdursies pret dambi un to applūšanas risks būs vēl lielāks. A.Tračuma teic – tā kā perspektīvā dambis varētu šķērsot V.Rudenko iznomāto zemesgabalu, ja viņa būtu pacietusies ar mājas būvniecību, pēc dambja uzbēršanas ēkas varētu likumīgi celt dambja otrā pusē. Tad netiktu pārkāpti normatīvi un arī no plūdiem būtu glābiņš.
