Beidzot līdz pašvaldību lietu ministra ausīm nonākuši kopš 2009. gada vēlēšanām dzirdamie iedzīvotāju vaidi, ka kaut kas nav īsti kārtībā ar domnieku rosīšanos pašu pārvaldītajās pašvaldībās. Pašlaik Jelgavas novada Domē vērojama omulīga dzīvošana. Opozīcijas nav, visus lēmumus pieņem teju vienbalsīgi, turklāt savu dzīvi deputāti nesarežģī arī ar sēdēšanu komitejās – uztaisa vienu «apvienoto komiteju» tusiņu, bet pēc nedēļas par tiem pašiem jautājumiem ar mehānisku roku pacelšanu nobalso piecu minūšu ilgā domes sēdē. Daļa no laimīgās dzīves panākuma receptes ir māka teju vai shēmot, labi atalgotos amatos pašvaldībā sasēdinot domē ievēlētos deputātus. Būdams situācijā, kad ar vienu roku aizsargā dibenu, bet otrā tur siksnu, deputāts diez vai būs bargs pašvaldības (sava) darba uzraugs. Cik pats kā deputāts nolemju un lieku, tik arī kā pašvaldības administrācijas darbinieks darīšu! Turklāt Domes vadība var rušināties bez satraukuma, ka deputātiem ienāks prātā tikt pie citiem šefiem. Par to, ka skaidri redzamā interešu konflikta situācija ir delikāta lieta, par ko labāk nerunāt, liecina izvairīšanās skaidrot savu sēdēšanu uz diviem krēsliem. No trim Jelgavas novada deputātēm, kas ir arī vadošos amatos administrācijā, par šo tēmu izteikties gatava bija tikai viena. Var jau piekrist viņas secinājumam, ka aktīvākie deputāti ir tieši tie, kas arī strādā administrācijā. Starp pārējiem netrūkst tādu, kas pat nesaņemas izlasīt lēmumprojektus, bet balso, acis plikšķinādami. Ministra domai par lēmēju un izpildītāju varas stingrāku nodalīšanu, ja vien kāds tās ceļā neieliks zaļu sprunguli, vajadzētu tikt īstenotai līdz vēlēšanām nākamgad. Kaut novēlots, tomēr tāds solis ir atbalstāms, jo sirdsapziņa un ētika pašiem deputātiem sāk klibot līdz ar nokļūšanu domnieku krēslos.
