Pagājis pusgads, kopš ar likumu noteikta atlīdzība pirmās grupas redzes invalīdu pavadoņiem. Patlaban tā ir divpadsmit latu nedēļā un tiek finansēta no Eiropas Sociālā fonda (ESF). Jelgavas pilsētā un novadā, kā arī Ozolnieku novadā šāda atlīdzība ir 31 personai. Pieteikumus tai pieņem Nodarbinātības valsts aģentūrā.
Masieris Aleksandrs Ivins teic, ka, slimībai progresējot, gandrīz pilnībā zaudējis redzi, taču ir laimīgs cilvēks, kurš dzīvo pilnvērtīgu dzīvi. Katru darba dienu viņš no mājām Jelgavas nomalē dodas uz Zemgales Veselības centru, kur savā masāžas kabinetā apkalpo pacientus. To netrūkst. «Ikdienā mani uz darbu atved sieva. Taču gadās, ka viņas aizņemtības dēļ mājās braucu viens. Mani Jelgavā pazīst daudzi taksisti, kas apkalpo ar labvēlīgām atlaidēm un palīdz nokļūt no durvīm līdz durvīm,» par savu pārvietošanos pilsētā stāsta A.Ivins. Viņš uzsver, ka nav pieradis lūgt palīdzību. Pavadoņiem domāto naudu viņš izmanto, lai samaksātu cilvēkiem, kas viņam palīdz. Dažkārt viņi no atlīdzības atsakoties, taču biežāk gan ne. Nauda sniedz neatkarību«Mūsdienās neatkarību lielākoties dod nauda. Kolīdz tu esi nabags, tu esi arī atkarīgs. Ja piemēram, man jābrauc uz kursiem Stradiņa slimnīcā Rīgā, tas nozīmē, ka ārpus mājām nāksies pavadīt deviņas stundas jeb veselu darba dienu. Kurš, mani pavadot, to var ziedot? Vajag samaksāt,» spriež A.Ivins. Citreiz viņš kaut saldējuma naudu samaksājot savas daudzdzīvokļu mājas bērniem, kas iznes atkritumu spaini, jo pašam šķērsot bedraino pagalmu šķiet pārāk bīstami. Šķiet, pieteikušies visiLatvijas Neredzīgo biedrības Jelgavas nodaļas vadītāja Svetlana Sproģe teic, ka pavadoņu atlīdzības naudas piešķiršana ir biedrības gadiem lolots panākums. «Jau ilgāku laiku simt latu atlīdzību saņem pirmās grupas invalīdu ar kustību traucējumiem asistenti. Palīdzība redzes invalīdiem netika atmaksāta. Līdz 2013. gadam tam nepieciešamā nauda tiek ņemta no ESF atbalstītā projekta «Sociālās rehabiltācijas pakalpojumu attīstība personām ar redzes traucējumiem Latvijā» līdzekļiem. Taču turpmāk tai būs jāatvēl zināma summa valsts budžetā,» saka S.Sproģe. Viņai šķiet, ka visi pirmās grupas redzes invalīdi varētu būt reģistrējušies asistentu atlīdzības saņemšanai, jo iespēju saņemt naudu parasti cilvēki garām nelaižot. Pieņemot likumu, esot diskutēts, kā efektīvāk būtu organizējama asistentu palīdzība redzes invalīdiem. Domāts, ka varbūt pašvaldība to varētu nodrošināt centralizēti. Tomēr galu galā nolemts, ka katrs redzes invalīds pats labāk zinās, kas un kā viņam var palīdzēt. Nekādas atskaites par līdzekļu izlietojumu netiek prasītas. Nodarbinātības valsts aģentūras Jelgavas filiāles vadītāja vietniece Irēna Vilciņa teic, ka pieteikšanās asistentu palīdzībai notiek bez sarežģījumiem.
