Lai novērstu fiktīvo uzņēmējdarbību, dažādu institūciju kopīgi izveidotā darba grupa plāno ierosināt grozījumus likumos, nosakot obligātu kontu deklarēšanu uzņēmējiem..
Lai novērstu fiktīvo uzņēmējdarbību, dažādu institūciju kopīgi izveidotā darba grupa plāno ierosināt grozījumus likumos, nosakot obligātu kontu deklarēšanu uzņēmējiem, kā arī ieviešot prasību fiziskajām personām piecus gadus saglabāt pirkumu apliecinošus dokumentus, ja tā vērtība pārsniedz 700 latu.
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas kontroles dienesta priekšnieka vietnieks Aldis Lieljuksis pauž, ka ar Iekšlietu ministrijas gādību izveidotā darba grupa fiktīvo uzņēmumu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanai piedāvājusi vairākus risinājumus. Speciālisti ierosina kontu reģistrāciju, uzņēmumu kontroles pilnveidošanu, kā arī pie zvērinātiem notāriem apliecināto dokumentu drošības paaugstināšanu. Iecerēts veikt grozījumus Krimināllikuma pantā par fiktīvu uzņēmējdarbību, jo pašlaik tas īsti nedarbojas. Proti, šogad par fiktīvu uzņēmējdarbību valstī nav ierosināta neviena krimināllieta, bet pērn tikai viena. Savukārt Satversmes aizsardzības biroja rīcībā esošajā fiktīvo uzņēmumu datu bāzē esot ap 4 670 uzņēmumu, kas būtu pieskaitāmi fiktīvām kompānijām.
Arī Uzņēmumu reģistra (UR) galvenais valsts notārs Jānis Endziņš par pašreizējo situāciju nedomā neko labu, jo ikdienā joprojām atrodas dažādi “sasniegumi”. Piemēram, kāda uzņēmuma reģistrācijas pieteikumā atklātas pat deviņas mirušas personas. Tiek izmantoti arī nozagti vai pazaudēti dokumenti. Viltnieki nerimst, viņi meklē jaunus risinājumus fiktīvu kompāniju reģistrācijai. Bet UR mērķis ir panākt, lai katra uzņēmuma darbinieki un amatpersonas būtu dzīvi cilvēki, kas turklāt izteikuši vēlmi ieņemt noteiktu statusu uzņēmumā. Aktualizējušies arī UR pūliņi izskaust iespēju reģistrēt uzņēmumu, izmantojot personas bez noteiktas dzīvesvietas, kas gatavi par niecīgu samaksu parakstīties uz jebkura dokumenta.
Savukārt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Galvenā nodokļu pārvalde pie problēmām pieskaita apgrūtinātu informācijas ieguvi, lai operatīvi atklātu to uzņēmumu darbību, kas izmanto VID nedeklarētus kredītiestāžu kontus, kuros tiek apgrozīti lieli naudas līdzekļi. Problēma ir arī nespēja operatīvi apturēt uzņēmumu ar fiktīvas uzņēmējdarbības pazīmēm, kā arī atņemt iespējas fiziskām personām lietot fiktīvu kompāniju iegūtos līdzekļus. Tādēļ darba grupa uzskata, ka jāuzliek nodokļu maksātājiem pienākums informēt VID par atvērtajiem un slēgtajiem kontiem gan Latvijā, gan ārvalstīs. VID ierosina uzņēmējiem saimnieciskajā darbībā un savstarpējos norēķinos izmantot tikai VID deklarētos norēķinu kontus.
Darba grupa uzskata arī par nepieciešamu ieviest normu, kas fiziskajām personām uzliks pienākumu saglabāt darījumu, kā arī ieņēmumu un izdevumu apliecinošus dokumentus vismaz piecus gadus, ja summa pārsniegusi desmit minimālo mēnešalgu.
A.Lieljuksis atzīst, ka līdz darba grupas priekšlikumu realizēšanai vēl vajadzēs pamatīgi strādāt ministru un Saeimas pārliecināšanā. Būšot ļoti labi, ja grozījumus panākšot līdz nākamā gada vidum.
VID apkopotie dati liecina, ka līdz decembrim fiktīva uzņēmuma pazīmes atklātas 4675 nodokļu maksātājiem, kas ir apmēram četri procenti no kopējā nodokļu maksātāju skaita. Uzņēmums par fiktīvu uzskatāms tad, ja tas reģistrēts, izmantojot uz laiku no citām personām aizņemtu pasi un viltojot šā dokumenta īpašnieka parakstu, izmantojot pazaudētu vai nozagtu pasi, kā arī tad, ja uzņēmums nav atrodams ne juridiskajā, ne īpašnieka vai amatpersonas adresē. Pie fiktīviem uzņēmumiem pieskaita arī to, kas vairāk nekā gadu nav maksājis nodokļus.
Fiktīvo uzņēmumu nodokļu neto apgrozījums 2001. gadā bijis 182,6 miljoni latu jeb 1,6 procenti no kopējā VID iesniegtajos uzņēmumu gada pārskatos uzrādītā neto apgrozījuma, pērn šie skaitļi bijuši attiecīgi 134,3 miljoni latu jeb viens procents.
