Tā prognozē «Ziņu» aptaujātie vietējie kartupeļu audzēšanas lielsaimnieki, kas jau pirms Jāņiem veikuši pirmo fungicīdu smidzinājumu, lai ierobežotu kartupeļu lakstu puves izplatību. Tūlīt gaidāms saspringts darba periods, jo vienlaikus gan jāvāc jaunā raža, gan atkārtoti jāsmidzina lauki. Zemnieki prognozē – ja pavasarī iestādīti kvalitatīvi bumbuļi un turpmākie laikapstākļi nesagādās pārsteigumus, ražai jābūt labai. Mazāks birums sagaidāms saimniecībās, kur krīzes iespaidā līdzekļu trūkuma dēļ gadu no gada izmanto neatjaunotu sēklas materiālu.
Siltais un mitrais laiks veicinājis kartupeļu lakstu puves attīstību, skaidro Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) inspektore Līvija Šostaka. Pirmās lakstu puves pazīmes dienesta speciālisti konstatējuši 21. jūnijā. Lakstu puve, kuras raksturīgākās pazīmes ir pelēcīgi brūni plankumi uz lapām un apsarme to apakšpusē, ir viena no nozīmīgākajām un postošākajām kartupeļu slimībām. Stipras infekcijas gadījumos, kādi parasti ir savlaicīgi nesmidzinātos mazdārziņos, slimības ierosinātājs pārvietojas uz kartupeļu bumbuļiem un glabāšanas laikā var iet bojā liela ražas daļa, kā arī pasliktinās tās kvalitāte.Pret puvi un vabolēm vienā smidzinājumāSIA «Īves grupa», kam Jaunpils pusē plešas ievērojami labības lauki, Ozolnieku novada visos trīs pagastos apsaimnieko ap 300 hektāru kartupeļu lauku, kuros sakuplojuši 25 šķirņu kartupeļi. Saimniecības īpašniecei agronomei Inesei Kunigai kartupeļu audzēšana ir gan bizness, gan sirdslieta, tādēļ arī tik daudz šķirņu. «Īves grupa» audzē gan galda kartupeļus, gan tupeņus pārstrādei čipsos un kartupeļu cietē. «Pagājušajā sezonā mūs izglāba tikai lielā kartupeļu cena,» saka uzņēmuma pārstāve Dace Antonova, kuras darbs ikdienā saistīts ar ražas realizāciju. Lai to ilgāk uzglabātu un nodrošinātu pastāvīgus ieņēmumus, pirms pāris gadiem Brankās uzbūvēta milzīga moderna glabātava. Tajā ietilpst 3000 konteineru, kur katrā var sabērt 1,2 tonnas kartupeļu. Pagājušajā gadā netipiski slapjie laikapstākļi raizes sagādājuši gan pavasarī, gan rudenī. «Daudz palika uz lauka, daudz sapuva pagrabā,» konstatē D.Antonova.Šis pavasaris gan bijis salīdzinoši pateicīgs, kaut arī dažos laukos ilgstoši bija mitrs un tos nevarēja savlaicīgi apstādīt. Pēdējo nedēļu mitrais laiks gan nācis par labu visu šķirņu kartupeļiem, to laksti sakuplojuši platajās vagās un vēlīno šķirņu platības patlaban klāj balti un violeti ziedi. Ozolniekos lauki pirmos ridomila smidzinājumu pret lakstu puvi saņēmuši jau tūlīt pēc jūnija vidus. Šajās dienās tiek veikts atkārtots smidzinājums, turklāt sākta arī cīņa ar Kolorādo vabolēm, pret kurām izmanto insekticīdu aktara. Ražu mazinās vīrusu slimībasSaimniecības «Lazdiņi» īpašniece Dagnija Hincenberga uzsver, ka «tagad jātur roka uz pulsa» – ja veikts pirmais smidzinājums pret lakstu puvi, atbilstoši fungicīda instrukcijā minētajam pēc noteikta dienu skaita jāsmidzina atkal. Viņa vērtē, ka kartupeļu laukos vērojami krasi pretstati – vietām tie sola labas ražas, bet citviet laikapstākļu un sliktas kvalitātes sēklas materiāla dēļ uz lielu birumu varot arī necerēt. Pirms pāris gadiem daļu zemnieku skārusi krīze, tāpēc, kur sēklas materiāls nav savlaicīgi atjaunots, šovasar vērojamas laputu un cikāžu izplatītās vīrusu slimības. Par vīrusu klātbūtni laukā liecina izstīdzējuši un reti kartupeļu laksti, un tādi skati biežāk pamanāmi mazdārziņos, kur gadu no gada vienā un tajā pašā lauciņā stāda vienus un tos pašus kartupeļus. Vīrusu skartos laukos ražas var būt pat par trešdaļu zemākas. Vidēji Latvijā no hektāra norok 20 – 25 tonnas, bet daži zemnieki – arī 40 un vairāk tonnu kartupeļu.
