Aiznes visu, kas nav piesiets, – par metāla zādzībām saka Jelgavas Kriminālpolicijas priekšnieks Uldis Markus. Pēdējos gados ieviestā prasība pēc sīkas uzskaites un bezskaidras naudas norēķiniem uzpirkšanas vietās zagļu rūpalu nav mazinājusi – mainījies vien tas, ka tagad pazudušie aku vāki, elektrokabeļi un alumīnija piena kanniņas no pļavām nonāk pie nelegāliem starpniekiem, kas tālāk tos nogādā tieši metāla pārstrādes vietās. Statistika ir vēl skarbāka – šogad metāla zādzību bijis par piektdaļu vairāk nekā pērn.
Pēdējos mēnešos vērojams, ka metāla zagļi vairs nav izvēlīgi – no pagalmiem, ietvēm un ielām tradicionāli pazūd aku vāki, bet nupat Jelgavā pāris nakšu laikā piecpadsmit Asteru un Māras ielas mājas palikušas bez metāla kājslauķiem, savukārt mazdārziņu rajonos spēkavīri no iežogotiem dārziņiem izstiepj smagas čuguna vannas. Jau ziņots, ka, piemēram, «Lattelecom» sola atlīdzību par zādzību atklāšanu, jo šogad kabeļus un šahtu vākus zog trīsreiz vairāk nekā pērn. Interesē arī aku vākiPar to, ka metāllūžņu uzpirkšanas rūpals iet no rokas, liecina daudzie sludinājumi. Uzdodoties par kanalizācijas aku čuguna vāku pārdevēju, «Ziņas» tos piedāvāja iegādāties vairākiem uzpircējiem. Lielākā daļa gan uzreiz attrauca, ka neko tādu nepērk. «Tagad staigā visādas inspekcijas, pārbauda, tāpēc neviens negrib pirkt,» sacīja kāda sludinājuma licējs. Savukārt cits melno metāllūžņu pircējs sākumā noteica, ka vākus viņš neņem, bet tad painteresējās, cik to ir, cik smagi un kur dabūti. Uzzinājis, ka piedāvājumā vismaz pieci, turklāt vairākus desmitus kilogramu smagi, viņš bija gatavs tajā pašā dienā braukt pakaļ. Vēl citā uzpirkšanas punktā baidīja ar iespējamo policijas interesi, ja vāki būtu zagti. Taču tad sacīja: «Ja sasmalcināsiet tā, ka nevar atpazīt vāku īpašnieku, ņemsim.» Vairāki uzpircēji tā arī atzina, ka piedāvāt var sadauzītus aku vākus, kam grūti noteikt izcelsmi. Zagļi prasību parasti arī izpildot.Var palikt bez licencesPolicijas darba pastiprināšana un nozares normatīvu sakārtošana palīdzējusi izskaust nelikumīgās darbības licencētajos metāla uzpirkšanas punktos, domā Jelgavas Kriminālpolicijas nodaļas priekšnieks U.Markus. Lai legāli iepirktu metālu, jāaizpilda noteikti dokumenti, fiksējot arī pārdevēja datus. Savukārt visi norēķini veicami tikai ar pārskaitījumu, izslēdzot skaidras naudas darījumus. «Licencēts punkts nemaz neriskētu ar zagtām lietām,» likumsargam īsti nepiekrīt Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas pārstāvis Valdis Uburģis. Viņš gaužas, ka stingrības pastiprināšana normatīvos nevis palīdz izskaust nelegālos darboņus, kas tos tik vai tā neievēro, bet gan liek spieķus godīgo metāla uzpircēju darbā, jo palielinās birokrātijas slogs. Gadā Latvijā tiek iepirkts un pārstrādāts ap 400 tūkstošiem tonnu melnā metāla, bet aku vāki, kabeļi un citas zagtas lietas šajā apjomā veido vien niecīgu daļiņu. Elektromotorus un radiatorus kārojot starpnieki, kas par tiem maksā skaidrā naudā un uzreiz gādā uz pārstrādes vietu. Metāla lietuvē izejvielas izcelsme neesot jānorāda. U.Markus stāsta, ka likumsargi regulāri dodas pārbaudēs uz metāla uzpirkšanas punktiem, kas Jelgavā ir vairāki. Policisti izliekas par metāla pārdevējiem un veic kontroles darījumu. «Ja pieņem metālu, nenoformējot dokumentus, sodām. Uzņēmums tā var arī zaudēt licenci,» saka U.Markus. Cik sodīti un cik lielas soda naudas iekasētas, nav zināms, jo konkrēts pārkāpēju skaits no citiem noziegumiem netiekot izdalīts. Toties statistikas dati liecina, ka metāla zādzību skaits aug. Pērn pirmajos piecos mēnešos policija fiksējusi 26 gadījumus, šogad tādā pašā laikā to bijis jau 32, informē policijas pārstāve Diāna Purviņa. Zagļus neizskaust Nupat zagļu apmeklējumu piedzīvojis metālapstrādes darbnīcas saimnieks Edgars Čeksters, kurš strādā Kalnciemā, bet izejvielas gādā Rīgā un Jelgavā. «Šie rūķīši ir makten šiverīgi – nospēra elektromotorus,» viņš stāsta un piebilst, ka policijai gan izdevies garnadžus aizturēt. Tie bijuši divi jauni vietējie puiši, viņi, ticamākais, aiznesuši arī ap 200 kilogramu smago metāla sagatavi. Par nakts guvumu zagļi dabū vien pārdesmit latu, bet metālapstrādes meistaram skāde daudz lielāka. Tos, kas zog un zagto pērk, ja vien uzreiz nenoķer, pārmācīt grūti, atzīst V.Uburģis. Savukārt viņa kolēģis Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš teic, ka nelegālais rūpals sevišķi uzplaucis ziemas mēnešos, jo sniegotajā laikā apgrozījums metāllūžņu punktos bijis niecīgs, tādēļ cena uzkāpusi. Pēdējo divu nedēļu laikā tā atkal samazinās. Jelgavas licencētie uzpircēji par tonnu negabarīta tērauda (metāla atgriezumi, cisternas, lauksaimniecības tehnika) sola 107 – 111 latu, skārdu (stieples, jumta materiāls, žogi, mašīnu virsbūves) var nodot par 101 – 103 latiem, bet visvairāk iespējams dabūt par čugunu – tonna radiatoru, vannu, aku vākiem maksās pat 122 latus.
