Mārupē, kad Latvijas dārzkopji tikās ar zemkopības ministru Mārtiņu Rozi, viņam līdzi bija atbraucis Somijas otrās lielākās dārzkopības apgādes firmas «Helle» pārstāvis Timo Helle.
Mārupē, kad Latvijas dārzkopji tikās ar zemkopības ministru Mārtiņu Rozi, viņam līdzi bija atbraucis Somijas otrās lielākās dārzkopības apgādes firmas «Helle» pārstāvis Timo Helle. Viņš stāstīja par dārzkopju un puķkopju darbu Somijā, par valsts un Eiropas Savienības (ES) atbalstu, kā arī par problēmām, kas radušās pēc iestāšanās ES.
Kā zināms, Somija ar 5,2 miljoniem iedzīvotāju ES iestājās 1995. gadā. Pirms tam valstī visiem dārzeņiem un puķēm bija noteikta ievedmuita, un lielākā daļa valsts dārzeņu un puķu audzētāju nobalsoja pret iestāšanos ES. Tomēr pirms astoņiem gadiem lēmums tika mainīts.
Jau pirmajā naktī pēc iestāšanās Somijā pārstāja audzēt trīs griezto ziedu kultūras. Krizantēmas no pieciem hektāriem zemstikla platību saruka līdz nullei hektāru. Pārstāja audzēt arī neļķes un lilijas, taču somi joprojām ir spēcīgi rožu un tulpju audzēšanā.
Pēc iestāšanās ES Somija, kas atrodas vēl vairāk uz ziemeļiem nekā Latvija, zemstikla platībās dārzeņus un puķes audzē septiņus mēnešus gadā. Par to audzētāji saņem Somijas valdības subsīdijas – 11 eiro par kvadrātmetru. Savukārt Zviedrija nav izcīnījusi ES atļauju maksāt saviem dārzeņu un puķu audzētājiem, tāpēc turienes zemkopji «knapi izdzīvojot».
Daudzās ES valstīs subsīdijas tiek maksātas no investīcijām. Eiropas dienvidos, piemēram, Spānijā, investīciju palīdzība sasniedz pat 50 procentu. Savukārt Somijā, ja uzņēmēji ņem kredītus siltumnīcu būvniecībai un apgaismojuma ierīkošanai, valdība palīdz segt kredīta procentus – pirmajos 15 gados jāmaksā tikai divi procenti no aizdevuma summas.
Pašlaik Somijā ir apmēram 300 hektāru zemstikla platību, no tām 125 hektāros aug tomāti, 80 hektāros – gurķi, četros – saldie pipari, bet 20 hektāru siltumnīcu aizņem podu kultūras.
Subsīdijas var saņemt ne tikai par dārzeņu un puķu audzēšanu: ja uzņēmējs no dārzeņu un puķu audzēšanas atsakās, tad saņem 16 eiro par katru «apturēto» kvadrātmetru. Somijā ir spēcīgi attīstīta elektronika un citas rūpniecības nozares, kas valstij ļauj dāsni subsidēt dārzkopību zemstikla platībās.
Salīdzinājumam: daudznozaru lauku saimniecības SIA «Mārupe» lauksaimniecībā izmantojamā zeme ir 3879 hektāri, bet zemstikla platības aizņem septiņus hektārus. Saimniecībā ir arī 518 slaucamu govju, 3219 cūku un 7605 ūdeles. Tajā strādā 488 darbinieki. «Mārupe» ražo un Latvijas tirgum piedāvā zemstikla platībās audzētos gurķus un tomātus. Jau martā siltumnīcās četros hektāros ražoja gurķi un bija iestādīti trīs hektāri tomātu. Uzņēmums audzē arī galda šķirņu ‘Folva’, ‘Adretta’, ‘Brasla’ un ‘Laura’ kartupeļus, kā arī kvalitatīvu un pārbaudītu zālāju, eļļas rutka un ķimeņu sēklas materiālu.
«Mārupe» ražo arī pienu, krējumu un biezpienu, cūkgaļu, liellopu gaļu, ģērētas ūdeļādas, kokmateriālus un mēbeles pēc pasūtījuma.
2002. gadā SIA «Mārupe» saražoja 1874 tonnas gurķu, 1057 tonnas tomātu, 3500 tonnu kartupeļu, 2499 tonnas piena un 750 tonnu gaļas. Uzņēmuma neto apgrozījums pagājušajā gadā sasniedza 2687,3 tūkstošus latu.
Latvijā puķkopība tāpat kā biškopība joprojām pieder netradicionālajām nozarēm, un, kā tikšanās laikā sacīja SIA «Mārupes ziedi» direktors Imants Markevičs, pat vienu hektāru liela siltumnīcu platība nevar pretendēt uz SAPARD atbalstu, ja tā atrodas pilsētas teritorijā. Dārzeņu un puķu audzētāji uzsvēra, ka sanitārie noteikumi, kas regulē telpu iekārtojumu, fasēšanu un reģistrāciju, ir vienoti visai augkopības nozarei, nevis izstrādāti katrai audzētajai kultūrai atsevišķi. Viņiem arī radies iespaids, ka Latvijā izaudzēto produkciju kontrolē stingrāk nekā no Spānijas ievesto. ES nitrātus pārbaudot tikai salātos, savukārt mūsu Labklājības ministrija jaunās normas izstrādājusi, nesaskaņojot ar ES, un tāpat kā padomju laikos dārzeņiem jānosaka nitrātu un smago metālu daudzums.
