Lai noskaidrotu Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret ES, socioloģisko pētījumu firma SKDS pēc Eiropas integrācijas biroja pasūtījuma februārī aptaujāja 1037 respondentus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Lai noskaidrotu Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret ES, socioloģisko pētījumu firma SKDS pēc Eiropas integrācijas biroja pasūtījuma februārī aptaujāja 1037 respondentus vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Salīdzinājumā ar iepriekšējo aptauju pozitīvi noskaņoto skaits ir samazinājies par 8,6%, bet atturīgo vērtējumu «nezinu, nezinu» skaits palielinājies.
Optimisms mazinās, šaubas palielinās
Tomēr pusei (49,7%) Latvijas iedzīvotāju kopumā ir pozitīva attieksme pret ES. Nedaudz vairāk par trešdaļu respondentu (36,3%) savu attieksmi pret ES apzīmē kā negatīvu, bet 14% aptaujas dalībnieku nav spējuši sniegt noteiktu savas attieksmes vērtējumu.
Latviešiem biežāk nekā cittautiešiem ir pozitīva attieksme pret ES (attiecīgi 55% un 43,2%).
Pozitīva attieksme, iestāšanās termiņa pareģojums vēl neliecina, ka tiks nobalsots par Latvijas iestāšanos ES. Tāpēc mazliet atšķirīgas ir atbildes uz jautājumu «Ja rīt notiktu referendums par iestāšanos ES, kā jūs balsotu?»
Ja balsojums par iestāšanos ESnotiktu februāra sākumā, «par» balsotu 41,4% Latvijas iedzīvotāju. Savukārt nedaudz mazāk nekā 1/3 jeb 32,7% aptaujāto balsotu «pret» iestāšanos ES. 26% respondentu nav gribējuši paust konkrētu nostāju.
Kopumā 60,1% respondentu uz jautājumu «Kad, pēc jūsu domām, Latvijai vajadzētu iestāties Eiropas Savienībā?» nosaukuši termiņu. Lielākā daļa aptaujāto uzskata, ka Latvijai vajadzētu iestāties tuvākajā laikā, no tiem puse valsti grib redzēt ES jau līdz 2005. gadam. Tikai 14,5% iedzīvotāju ir norādījuši, ka Latvijai vispār nevajadzētu iestāties.
Viskritiskākie – Vidzemes zemnieki
Salīdzinot novadus, pozitīvāka attieksme pret ES ir Zemgalē (52,8%), bet visrezervētākie savā attieksmē (atbilde negatīva) ir Vidzemē dzīvojošie (40,4%). Savukārt Latgales iedzīvotāji vidēji biežāk nav spējuši paust konkrētu nostāju šajā jautājumā (25,3%).
Laukos un arī Rīgā dzīvojošie tradicionāli izrādījušies nedaudz kritiskāki savā attieksmē pret ES nekā citās pilsētās dzīvojošie. Tā 39,1% lauku iedzīvotāju un 38,4% rīdzinieku ir norādījuši, ka viņiem ir kopumā negatīva attieksme pret ES. Tomēr «par» balsotāju skaits lauku iedzīvotāju vidū pēdējo mēnešu laikā palielinājies par astoņiem procentiem.
Salīdzinoši pozitīvāka attieksme pret ES ir skolēniem, studentiem (par 66,3%), vadītājiem, menedžeriem (62,8%), mājsaimniecēm (57,4%), speciālistiem (54,5%) un kalpotājiem (54,9%). Kritiskāka attieksme tradicionāli ir zemniekiem (pret 80,0%), pensionāriem (44,1%), uzņēmējiem (40,0%) un …vīriešiem (40,2%).
Trūkst zināšanu par ES
Aptaujā gandrīz trešdaļa iedzīvotāju (30,1%) atzina, ka viņiem trūkst pamatzināšanu par Eiropas Savienību. Katrs ceturtais aptaujas dalībnieks vēlas iegūt informāciju par sociālās un veselības aizsardzības politiku (25,7%) un nodarbinātības politiku (24,3%). Kopumā nedaudz retāk Latvijas iedzīvotājiem trūkst informācijas tādos ar Latvijas un ES attiecībām saistītos jautājumos kā cilvēktiesību aizsardzība (23,3%) un darba likumdošana (23,0%).
Jaunieši (no 18 līdz 24 gadiem) vēlas vairāk vispārēju informācija par ES (33,4%) un informāciju par izglītību (28,9%). Vecumā no 25 līdz 34 gadiem visbiežāk vēlētos uzzināt par ekonomisko un monetāro politiku (17,2%). Gados vecākie iedzīvotāji biežāk atzinuši, ka trūkst informācijas par sociālo un veselības aizsardzības politiku (29%). Vīriešiem biežāk trūkst informācijas par drošības un aizsardzības politiku (16,2%), lauksaimniecības un zvejniecības politiku (15,5%). Trešdaļa Latgalē dzīvojošo aptaujas dalībnieku (36,7%) atzinuši, ka viņiem trūkst vispārējas informācijas par ES.
