Deputāti ir vienisprātis – turpinoties ekonomiskajai un bēgļu migrācijai uz ES, jādomā par tās ārējās robežas stiprināšanu.
Divu gadu laikā Latvijai būs jāuzņem 531 patvēruma meklētājs. Eiropas Parlamenta (EP) informācijas biroja Latvijā rīkotajā Reģionālo mediju dienā EP deputāti Roberts Zīle, Inese Vaidere un Andrejs Mamikins, kā arī Saeimas deputāte un tās Eiropas lietu komisijas vadītāja Lolita Čigāne tikās ar mediju pārstāvjiem, lai pārrunātu pašreiz aktuālāko visas ES problēmu – ekonomisko migrāciju un bēgļu jautājumu.
Bēglis nedodas uz konkrētu valsti
«Eiropas Savienība pašlaik ir iekšēji sašķelta. Pirmo reizi ir nopietns izaicinājums nebūtisko nolikt malā un atrast kopsaucējus, lai sašķelšanās nebūtu acīmredzama. Tie, kas grib to panākt, lej klāt šķidrumu, lai Eiropas Savienība plaisātu. Tā ir hibrīdkara pazīme, pret ko jāizturas ļoti nopietni. Turklāt runas, ka mums Eiropas Savienībā jau ir 500 miljoni iedzīvotāju un daži miljoni vairāk neko nemainīs, – tas nav tik vienkārši,» pārliecināts R.Zīle. Viņš norāda – lai gan bezdarbs, pēc ES pilsoņu domām, joprojām ir galvenā problēma, bažas par imigrāciju pēdējo divu gadu laikā ir augušas vairāk nekā trīs reizes. Vairāk nekā divas reizes augušas arī raizes par terorisma draudiem ES.
Kā būtiskāko pēdējā laika panākumu R.Zīle min ES vienošanos par palīdzību Turcijai, jo tajā pašlaik atrodas vairāk nekā divi miljoni migrantu. Skaidrojot migrantu skaita trīskāršu palielināšanos ES šī gada laikā, R.Zīle min krīzi Turcijas, Libānas, Jordānijas bēgļu nometnēs, kuras finansiāli atbalsta ES un ASV, bet kurās kādu iemeslu dēļ sāka pietrūkt ūdens un pārtika, un tas nometnēs radīja spriedzi. Šo situāciju sāka ļaunprātīgi izmantot viltvārži, nometnēs esošos uzrunājot un piedāvājot viņus pārvietot uz ES. Itālija ir atzinusi, ka pēdējā laikā sarosījusies mafija un citi kriminālie grupējumi, kas nodarbojas ar narkotiku un ieroču izplatīšanu, līdz ar to, iespējams, šovasar Eiropā audzis narkotiku lietojums.
Vienlaikus ar bēgļiem ES ierodas liels īpatsvars cilvēku, kas dodas tieši uz Vāciju vai Zviedriju, nevis uz ES. «Viņi dodas uz konkrētu valsti, un tā ir ekonomiskās migrācijas vistiešākā pazīme,» norāda deputāts, piebilstot, ka nav korekti pašreizējo situāciju salīdzināt ar laiku, kad latvieši devās bēgļu gaitās – viņu primārais mērķis bija nokļūt drošībā.
Par lielu kļūdu migrācijas jautājumā R.Zīle min Grieķijas ārējās robežas atstāšanu novārtā. Migrācija sakrita ar Grieķijas ekonomisko krīzi. ES spēkā esošie Dublinas noteikumi paredz, ka patvēruma pieprasījums jāiesniedz tajā valstī, kurā bēglis ir ieradies. Tas nozīmē, ka, saņemot bēgļa statusu vienā valstī, cilvēks nedrīkst doties uz citu strādāt vai saņemt pabalstu. Grieķijas valdība krīzes apstākļos nebija finansiāli ieinteresēta ieguldīt līdzekļus migrantu reģistrācijā un skaidrošanā, vai tas ir bēglis vai vienkārši migrants, kurš jāsūta atpakaļ uz savu valsti, turklāt ja migranti nemaz nav ieinteresēti palikt Grieķijā un grib doties tālāk uz Vāciju.
Bīstami visus izmitināt vienuviet
Arī I.Vaidere vērtē, ka tik kritiska situācija kā pašlaik ES nav bijusi kopš tās izveidošanās, un ir pat izskanējuši viedokļi, ka dalībvalstu nespēja vienoties draud ar ES izjukšanu. Arī viņa par lielu kļūdu sauc tūlītējas rīcības trūkumu, tikko bēgļi tuvojās Grieķijas un Itālijas piekrastei. «Tajā brīdī bija jāsāk domāt, ko darīt ar bēgļu plūsmu, jo bija skaidrs, ka viņi nāks. Kad pie Eiropas Savienības robežas ir koncentrējušies simtiem tūkstošu migrantu, tad beidzot sākam domāt. Neatbalstu to, ko izdarīja Žans Klods Junkers un Angela Merkele, jo atvērto durvju politika pamudināja cilvēkus vēl intensīvāk doties Eiropas Savienības virzienā,» tā I.Vaidere, norādot, ka starp visiem migrantiem bēgļu varētu būt aptuveni viena trešdaļa – pārējie ir ekonomiskie migranti, kuri dodas labākas dzīves meklējumos. Deputāte atbalsta daudz kritizēto Ungārijas centību nosargāt ES, uz robežas ceļot žogu, un to par pareizu kuluāros atzinuši arī vairākums EP deputātu.
«Ir gandarījums dzirdēt, ka arī mūsu valdība sāk runāt par to, ka Eiropas Savienības ārējā robeža ir arī austrumu robeža un ka ir vajadzīga kopīga rīcības politika. Mana pārliecība ir, ka mums vispirms ir vajadzīga kopīga un ļoti stingra politika ārējo robežu apsardzes jautājumos. Pašlaik tā ir katras dalībvalsts atbildība, lai arī ir izveidota īpaša ES aģentūra «Frontex», kurai pagaidām ir visai ierobežoti līdzekļi un tiesības,» tā I.Vaidere, nepiekrītot «Frontex» vadītājam, ka vidējā termiņā nav iespējama kopēja ES robežu apsardze. Arī Vācijas kanclere A.Merkele sākusi runāt par ārējo robežu apsardzību un atzinusi, ka tiem, kas nav bēgļi, būs jāatgriežas mājās. Tomēr cilvēkus identificēt nav vienkārši, jo daudzi ierodas ar viltotiem dokumentiem vai vispār bez tiem un noteikt, kurš stāsta patiesību, bet kurš melo, ir sarežģīti. I.Vaidere norāda, ka šobrīd nepieciešama iespējami ātra cilvēku identificēšana, lai ekonomiskos migrantus no Balkāniem sūtītu atpakaļ uz valstīm, kurās viņi ir vajadzīgi, lai veicinātu savas valsts izaugsmi. Mainījusies arī Vācijas iedzīvotāju attieksme pret politiķu pieņemtajiem lēmumiem, saprotot, ka atvērto durvju politika ir bijusi kļūda.
I.Vaidere norāda, ka Latvijā šobrīd nav vienotas programmas, ko iesākt ar bēgļiem, kurus mums nāksies uzņemt. «Nav milzīga problēma uzņemt 250 vai 700 cilvēku, bet mums ir jāzina, ko ar viņiem darīt. Esmu runājusi ar cilvēkiem laukos, vai viņi būtu ar mieru uzņemt bēgļus. Latvieši ir līdzjūtīgi, viņi saka jā – pāris bēgļu ģimeņu mēs varētu izmitināt, atnesīsim zeķītes, pārtiku, bērni drīz sāks iet skolā, iemācīsies latviešu valodu. Man šķiet ļoti bīstami Mucenieku un līdzīgu iestāžu paplašināšanas plāni. Ja cilvēki tiks koncentrēti vienā vietā, viņi nekad neintegrēsies. Ja izdosies sakārtot sistēmu, ka pašvaldības uzņem bēgļus, cilvēki palīdzēs. Bēgļi varēs integrēties, iespējams, pēc kāda laika viņi gribēs atgriezties savā valstī, ja tur situācija uzlabosies. Ja cilvēku ievietos Muceniekos, lai sēž un gaida, un ja viņam nebūs ko darīt, viņam var rasties sliktas domas, lai gan viņš nemaz nav slikts cilvēks. Jādod iespēja cilvēkiem strādāt, bērniem iet skolā,» pārliecināta deputāte, piebilstot, ka bēgļiem, nonākot kādā ES valstī, ir jābūt arī saviem pienākumiem un jāatzīst tās valsts likumi, kurā ieradušies.
Kā R.Zīle, tā I.Vaidere atzīst, ka liela loma migrācijas jautājumā ir Krievijai. Vērtējot Krievijas iesaistīšanos karadarbībā Sīrijā, I.Vaidere saskata divus iespējamos šādas rīcības iemeslus. Pirmkārt, palielināt savu starptautisko prestižu pēc kara Ukrainā un panākt, lai tās viedokli pasaulē atkal ņemtu vērā. Otrs varētu būt pietiekami zemisks, saasinot situāciju Sīrijā, tā palielinot bēgļu plūsmu uz ES. «Ja saņemsim vēl vairākus miljonus bēgļu, ir skaidrs, ka Eiropas Savienības pastāvēšana ir apdraudēta,» pārliecināta I.Vaidere.
Pabalsts tikpat liels kā pensija
A.Mamikins, kurš EP pārstāv sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupu, norāda, ka sociālisti un demokrāti ir par bēgļu uzņemšanu un kvotu ieviešanu ES. Tam ir divi argumenti, viens no tiem ekonomiskais. A.Mamikins skaidro, ka visā ES ir nepieciešamas darba rokas. Pēc deputāta domām, labāk gan būtu, ja ierastos cilvēki no mums tuvākām zemēm ar mums līdzīgu mentalitāti, piemēram, no Baltkrievijas. Otrs ir juridiskais aspekts, kad Latvija, vēl tikai gatavojoties iestāties ES, piekrita solidaritātes principam.
«Man nepatīk, ka mūsu politiķi Latvijas iedzīvotājiem neizskaidro situāciju, kāpēc migranti saņems 250 eiro pabalstu un vēl 40 eiro valodas apguvei. Otra lieta, kas man nepatīk, – savas valsts pastāvēšanas vēsturē 20 gadu laikā mēs neesam domājuši par sociālām garantijām iedzīvotājiem, kas strādāja un maksāja nodokļus. Tāpēc izveidojas situācija, ka manai vecmāmiņai, kura 40 gadu strādāja Latvijā, būvēja tiltus un attīstīja tautsaimniecību, pensija ir mazliet vairāk par 300 eiro,» tā A.Mamikins, salīdzinot Latvijas iedzīvotājiem un bēgļiem piešķirto finanšu apjomu.
Latvijai nāksies uzņemt 1,29 procentus visu bēgļu. Šis skaits aprēķināts pēc formulas, kurā ņemti vērā četri faktori: valsts iekšzemes kopprodukts, lielums, iedzīvotāju skaits un cik daudz migrantu jau pieņemts. «Ja mēs pagājušajā gadā būtu pieņēmuši tūkstoš bēgļu no Ukrainas, mums nebūtu jāpieņem tik daudz bēgļu no Sīrijas un Tuvajiem Austrumiem,» norāda A.Mamikins.
Veids, kā vairot pilsoņu skaitu
«Nav jau tā, ka uz Latviju tikai pārvietosim kādas personas no Grieķijas vai Itālijas, mums ir arī ļoti gara austrumu robeža ar Krieviju un Baltkrieviju, un bēgļu plūsma no austrumu puses palielinās. Izvērtēt, vai cilvēks bēg no kara draudiem vai ne, un piešķirt vai nepiešķirt bēgļa statusu ir liels izaicinājums mūsu valstij, jo mēs nejūtamies pietiekami pašpārliecināti un droši, ka esam nostiprinājuši savu valstisko neatkarību, drošību un arī ekonomiski esam pietiekami stipri, lai bēgļu veidā skatītos uz nākotni. Tas rada satraukumu mūsu sabiedrībā,» situāciju raksturo L.Čigāne.
Deputāte norāda, ka no visām personām, kas Latvijā ieguvušas bēgļa statusu, piecām ir piešķirta Latvijas pilsonība. «Tātad tas ir veids, kā varam pozitīvi papildināt savu pilsoņu loku, jo diemžēl neesam sabiedrība, kas strauji aug. Latviešu nepiedzimst tik daudz, lai mēs varētu nodrošināt Latvijas ekonomisko izaugsmi un uzplaukumu. Visticamāk, nekas arī būtiski nemainīsies. Vienā vai otrā veidā mums būs jādomā par to, kā integrēsim cilvēkus, kam ir klājies grūti citās valstīs,» pārliecināta L.Čigāne.
Uzņemot 30 patvēruma meklētāju mēnesī, jābūt skaidram rīcības plānam, kā panākt, lai viņi nesāktu dzīvot izolētās kopienās un iesaistītos sabiedrībā. Valsts institūcijas vienojušās, ka to var panākt pamatā ar diviem līdzekļiem – latviešu valodas apguvi un darba atrašanu. «Ja cilvēks nestrādā, viņam ir garlaicīgi, rodas dažādas negatīvas idejas un viņš jūtas nepilnvērtīgs,» skaidro L.Čigāne, esot vienisprātis ar I.Vaideri. Ar to nodarbosies Nodarbinātības valsts aģentūra, jo tā jau strādā ar dažādu sabiedrības grupu integrāciju darba tirgū. Paredzēts, ka katram bēglim tiks nodrošināts konsultants, kurš palīdzēs arī atrast dzīvokli. Lēto dzīvokļu apzināšanā iesaistījušās arī pašvaldības, un tiek veidota mājokļu datu bāze. Izvērtējot pašvaldību piedāvātās dzīvesvietas, pirms bēgļu izmitināšanas tiks ņemtas vērā arī nodarbinātības iespējas apkārtnē.
L.Čigāne norāda, ka daudz apspriestais bēgļu pabalsts 290 (250+40 valodas apguvei) eiro, ko valsts bēgļiem izmaksās gadu, nav nemaz tik liela summa. «Tam ir jābūt tramplīnam, lai cilvēks atrastu savu vietu, iekārtotos un varētu pats sevi uzturēt,» tā deputāte. Viņasprāt, nav pareiza pašreizējā sistēma, kura nosaka – kamēr cilvēks saņem pabalstu, viņš nedrīkst strādāt, jo, tikko cilvēks saņem minimālo algu, viņš saprot, ka vieglāk ir dzīvot ar pabalstu. Kamēr nav saņemts bēgļa statuss, viņš vismaz trīs mēnešus ir patvēruma meklētājs, kurš nedrīkst strādāt. Tomēr no Labklājības ministrijas nākusi iniciatīva, ka šie cilvēki būtu nodarbināmi sabiedrībai noderīgos darbos, līdzīgi kā «simtlatnieku» programmā.
«Mums būs jāuzņem 531 cilvēks divu gadu laikā, bet nekad nevajag aizmirst, ka esam Eiropas Savienības ārējā robeža. Pār robežu no Krievijas un Baltkrievijas Latvijā ienāk vjetnamieši un irākieši, bet precīzu skaitu mēs nevaram pateikt. Zinām, cik cilvēku pārvietosim uz Latviju, bet nezinām, cik cilvēku ienāks no austrumiem. Tas ir atslēgas jautājums, kāpēc mēs nedrīkstam izturēties uzpūtīgi diskusijā par bēgļu sadali. Nedod Dievs, ja sāksies nemieri Baltkrievijā, Ukrainā vai Krievijā – uz kurieni tad tie cilvēki plūdīs? Vai viņi plūdīs uz Sibīriju? Viņi nāks uz rietumiem. Ja pēkšņi radīsies nekontrolējama plūsma, palīdzību prasīsim Eiropas Savienībai,» norāda L.Čigāne. ◆
