Jelgavas Pensionāru biedrības aicinājums sabiedrībai par desmitās tiesas ziedošanu trūkumcietējiem pagājušajā nedēļā kļuva par vienu no lasītākajiem laikraksta «Diena» portālā. Kā var spriest no pozitīvajiem komentāriem, lasītājus pievelk cēlums, kas jūtams šajā tekstā. Mazāk zināma ir Jelgavas Pensionāru biedrības praktiskā darbība. Katru otrdienu tā savā birojā Pasta ielā 44 uztur humānās palīdzības apmaiņas punktu, kur katram ir iespēja atnest miltus, makaronus, konservus vai citus pārtikas produktus un pirmās nepieciešamības preces, kā arī saņemt tos. Jāpiebilst, ka šajā apmaiņas punktā ņēmēju skaits pārsniedz ziedotāju skaitu. Ja aicinājums par desmitās tiesas ziedošanu tiešām tiktu sadzirdēts sabiedrībā, otrdienas humānās palīdzības punktu būtu daudz par maz. Vajadzētu veidot atsevišķu fondu vai pieslieties «Pārtikas bankai», kas pēdējā laikā arī nespēj apmierināt visus palīdzības prasītājus. Jelgavas Pensionāru biedrības vadītāja Marija Kolneja atzīst, ka paši pensionāri šādu glābšanas fondu dibināt neplāno. No mūsu vecajiem cienījamiem ļaudīm nevar prasīt, lai viņi uzņemtos menedžēt miljonus. Taču pensionāriem ir morāls pamats uz šādu aicinājumu. Proti, viņi paši vairāk nekā pusgadu nodzīvojuši, piespiedu kārtā atdodot valstij savu desmito tiesu – desmit procentu no pensijas, ko, grozot Pensiju likumu, Saeima tiem noņēma pērn jūnijā. Kā nu kuram pa to laiku gājis, bet kopumā izrādījies, ka dzīvot var. Ja var pensionāri, kāpēc nevarētu arī strādājošie? Droši vien. Marija Kolneja spriež, ka svarīgākais, lai sabiedrībā pietiktu savstarpējas uzticēšanās. Tad mazāk paliktu vietas naidam, rūgtumam un citām negācijām, kas traucē mūsu attīstības ceļam.
