Ja pašlaik izstrādātais pašvaldību referendumu likumprojekts līdz pieņemšanai netiks būtiski mainīts, jau nākamgad, savācot noteiktu skaitu parakstu, iedzīvotāji varēs balsošanā spriest vietējās infrastruktūras un citu sabiedriski nozīmīgu objektu likteni un, savācot ievērojamu skaitu parakstu, lemt arī par domes atlaišanu. Taču vietējā referendumā nevarēs nobalsot par pašvaldību sadalīšanu vai apvienošanu, nevarēs ietekmēt arī tādu infrastruktūras objektu statusu, kuriem piešķirts valsts nozīmes statuss.
Jāatgādina, ka nepieciešamību arī pašvaldību līmenī dot iedzīvotājiem tiesības piedalīties lēmumu pieņemšanā ne tikai reizi četros gados vietējās varas vēlēšanās aktualizēja pagājušā pavasara notikumi Jelgavas novadā. Pēc novada Domes priekšsēdētāja Ziedoņa Caunes (ZZS) dalības nelikumīgās medībās, tām sekojošajiem meliem un pārējo deputātu vienaldzības novadā tika savākti vairāk nekā 2000 parakstu par Domes atlaišanu. Novada Dome uz tiem nereaģēja, un arī toreizējais pašvaldību lietu ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) norādīja, ka likums viņam neļauj vērsties pret pašvaldību, taču rosināja izstrādāt pašvaldību referendumu kārtību, lai ieliktu lielāku varu pašu iedzīvotāju rokās. Lai rosinātu atlaišanu, ar pāris tūkstošiem parakstu nepietiks Likumprojektā, kas izstrādāts nu jau cita ministra – Edmunda Sprūdža (ZRP) – pārraudzībā un pagājušonedēļ atbalstīts valsts sekretāru sanāksmē, paredzēts, ka par domes atlaišanu referendumā iedzīvotāji varētu balsot, ja šādu vēlmi izteiktu ne mazāk kā 30 procentu no pēdējo domes vēlēšanu balsstiesīgo vēlētāju skaita, savukārt dome saskaņā ar likumprojektu būtu uzskatāma par atlaistu, ja referendumā par to būtu nobalsojušas vismaz divas trešdaļas no to skaita, kas pēdējās pašvaldību vēlēšanās piedalījās. Tas nozīmē, ka, piemēram, Jelgavas novadā, lai pašlaik ierosinātu referendumu, vispirms būtu jāsavāc vismaz 5414 balsstiesīgu cilvēku paraksti (saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) datiem 2009. gada pašvaldību vēlēšanās tajā bija 18 048 balsstiesīgu vēlētāju). Savukārt domes atlaišanai pietiktu pat ar mazāku skaitu balsu – 5210 – par, jo 2009. gada pašvaldību vēlēšanās Jelgavas novadā aktivitāte bija tikai 43 procenti un piedalījās vien 7895 cilvēku. CVK vadītājs Arnis Cimdars norāda, ka šādam absurdam likumā nevajadzētu būt un tā tālākā izstrādē to vajadzētu labot, iespējams, par pamatu ņemot vienu rādītāju – vai nu balsstiesīgo, vai vēlēšanās piedalījušos skaitu. Savukārt Jelgavā, lai ierosinātu šādu referendumu, vispirms būtu jāsavāc 12 163 tūkstoši parakstu, bet pašā referendumā par būtu jānobalso 13 906 cilvēkiem.Šie skaitļi arī rāda, ka teorētiski iespējama cita situācija, proti, ka lielāks skaits referendumā nobalso pret atlaišanu. Taču uz jautājumu, kas notiek tādā gadījumā, likumprojekts neatbild. Referendums, ja apspriešanā neņem vērāProjekts paredz ļaut lemt referendumā arī par publiskajā apspriešanā nodotu jautājumu, ja pašvaldība nav ņēmusi vērā tās rezultātus. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja likums būtu spēkā jau pirms pāris gadiem, iedzīvotāji varētu prasīt balsošanu par, piemēram, lielu pretestību sacēlušo dāņu uzņēmuma ieceri celt Sesavā cūku kompleksu. Jāatgādina, ka iedzīvotāji savāca 613 parakstu pret, taču referenduma ierosināšanai ar tiem nepietiktu. Saskaņā ar likumprojektu referenduma ierosināšanai būtu nepieciešami vismaz 1,8 tūkstoši parakstu jeb 10 procenti no pēdējo domes vēlēšanu balsstiesīgo vēlētāju skaita. Savukārt referenduma iznākums būtu pozitīvs tad, ja par to nobalsotu vairāk nekā puse no tiem, kas tajā piedalījušies.Jānorāda, ka par visiem projektā minētajiem jautājumiem referendumu varēs ierosināt arī tad, ja par to nobalsos vismaz divas trešdaļas no domes deputātu kopskaita.Par apvienošanos vai sadalīšanu balsot neļausJaunais likumprojekts nedod tiesības balsot ne par valsts nozīmes objektiem, ne par pašvaldību apvienošanos vai sadalīšanu, ko, piemēram, pirms pāris gadiem pieprasīja Mērsraga iedzīvotāji. VARAM pārstāve Linda Tilta «Ziņām» skaidro, ka šo jautājumu nevar lemt tikai no iedzīvotāju atbalsta viedokļa – esot plašāk jāanalizē, vai apvienošanās vai sadalīšanās ir lietderīga no ekonomiskajiem, resursu un citiem aspektiem. Pieļauj arī elektronisku balsošanuProjekta autori iecerējuši, ka pašvaldības referendumos gan parakstu vākšana to ierosināšanai, gan pati balsošana varētu notikt arī elektroniski, izmantojot vienoto valsts un pašvaldību pakalpojumu portālu www.latvija.lv, kur reģistrēšanās iespējama ar internetbankas pieejas kodu palīdzību, kā arī e-parakstu. Paredzēts, ka balsot pie datora varēs par visiem jautājumiem, izņemot domes atlaišanu. L.Tilta norāda, ka tehnoloģiskie risinājumi pašlaik nenodrošina pilnīgu anonimitāti, tāpēc par domes atlaišanu nolemts saglabāt aizklātu balsošanu. A.Cimdars piekrīt, ka var dalīt, cik konkrētais jautājums ir svarīgs, lai noteiktu tikai balsošanu klātienē, kas nodrošina gan anonimitāti, gan procesa lielāku caurspīdīgumu, vai arī elektroniski. Referendumu varēs Rīkot par:1) nozīmīgu infrastruktūras objektu īstenošanu, izņemot par valsts nozīmes infrastruktūras objektiem;2) pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju;3) publiskajā apspriešanā nodotu jautājumu, ja pašvaldība nav ņēmusi vērā publiskās apspriešanas rezultātus;4) domes atlaišanu.KĀ VĒRTĒJAT PRASĪTO BALSU SKAITU REFERENDUMA IEROSINĀŠANAI?Kārlis Rimša (ZRP), strādāja likumprojekta darba grupā Noteiktais balsu skaits, kas jāsavāc, lai referendumu ierosinātu, ir par augstu – pēc pieredzes zinu, ka novadā, kur daudzi ir saistīti ar pašvaldību, cilvēki baidās un ir grūti pierunājami parakstīties. No otras puses, pašlaik var savākt kaut vai 100 procentu un tāpat neko panākt nav iespējams. Likumprojektam ir arī vairāki citi trūkumi, taču ceru, ka tie tiks novērsti Saeimas komisijās. Arnis Cimdars, CVK vadītājs Vērtējot, vai prasītais parakstu skaits nav par augstu, jāņem vērā pretējs risks – izvairoties no iespējas tikt atlaistai, dome var izvairīties pieņemt būtiskus lēmumus vispār, un tas ir vēl sliktāk. Likumam nevajadzētu dot iespēju kādai personībai vai politiskajam spēkam šādā veidā domi raustīt.
