Jelgavas novadā jauniešiem cerēt uz atbalstu kredīta saņemšanai studijām ir tikpat kā neiespējami – attaisnojoties ar vienotu kritēriju neesamību un nevēlēšanos pieļaut precedentu, pašvaldība atteikusi vairākiem gribētājiem. Valstī vienotas prakses nav, un pašvaldības drīkst centīgus jauniešus šādā veidā atbalstīt, ko veiksmīgi dara, piemēram, Ozolnieku novada pašvaldība.
Platones iedzīvotājs Ģederts Bušs Jelgavas novada Domē vērsās ar lūgumu pašvaldībai kļūt par galvotāju studējošā kredīta iegūšanai, taču no tās tika saņemts atteikums.Ģederta tēvs Aivars Bušs stāsta, ka vecākais dēls šogad ar labām sekmēm absolvējis Jelgavas Valsts ģimnāziju un vēlas studēt Rīgas Tehniskajā universitātē enerģētiku vai Latvijas Universitātē datorzinības. Viņam neesot šaubu, ka dēls bez problēmām varētu izturēt konkursu budžeta grupā un studēt par valsts līdzekļiem, taču nauda jeb studējošā kredīts nepieciešams iztikai. Tā nodrošinājumam nepieciešams fiziskās personas vai pašvaldības galvojums. «Tā kā esmu pensionārs, bet sieva algotu darbu nestrādā, banka mums ieteica vērsties Jelgavas novadā un lūgt pašvaldības garantu kredītam,» stāsta A.Bušs un piebilst, ka no pašvaldības puses tas esot «spļāviens sejā».Novads iesaka vispirms nopelnītĢederts pieteicies pie Jelgavas novada Domes priekšsēdētāja Ziedoņa Caunes, bet abu saruna bijusi īsa. «Viņš sacījis, ka ministrija ierosinājusi šādos gadījumos atteikt – ja vienam iedošot, gribēšot visi,» atstāsta A.Bušs. Novada vadītājs pat necenties iedziļināties lietas būtībā un noskaidrot, kādā profesijā Aivara dēls vēlas studēt un cik perspektīva tā ir. Ģedertam vēl ir pāris nedēļu, lai atrastu galvotāju, krustu šķērsu izstaigātas arī bankas, un noskaidrots, ka atsevišķos gadījumos kredītu varot saņemt, ieķīlājot mantu. Tēvs stāsta, ka pagaidām nav runāts ar radiniekiem kļūt par galvotājiem, jo tā esot pēdējā iespēja.Jelgavas novada Izglītības pārvaldes vadītāja Ginta Avotiņa norāda, ka katrs gadījums ir individuāls, taču aizrauties ar garantiju sniegšanu šajos smagajos laikos Jelgavas novada pašvaldība nevarot. «Cilvēku vajadzības ir lielākas, nekā pašvaldība spēj nodrošināt. Viens garants var kļūt par precedentu, jo studētgribētāju ir ļoti daudz. Kur ir garantija, ka pēc studijām cilvēks spēs atrast darbu un kredītu atdot?» jautā G.Avotiņa, piebilstot, ka dzīvē jaunajiem vēl esot daudz laika un jāapsverot citi varianti. Ja nekas nesanāk, atliek naudu sapelnīt pašam un tad iet studēt,» iesaka G.Avotiņa. Novada Domes atbildē «Ziņām» uzsvērts, ka pašvaldība, ņemot vērā pašreizējo ekonomisko situāciju un galvojuma saistību ilgstošo raksturu, līdz šim šādus personu rakstiskus iesniegumus izskatījusi pēc būtības, taču atzinums ne reizi nav bijis lūdzējam pozitīvs. Paredzot, ka iesniegumu skaits var augt, pašvaldība pašlaik izstrādājot vienotus kritērijus, kuros būtu strikti noteikti gadījumi, kad tā var būt studiju vai studējošā kredīta galvotāja. Pagājušā gada novembrī galvojumu kredītam studiju pabeigšanai lūdza novada iedzīvotāja bārene Sanita Samsone, arī viņai atteikts. Taču Ģ.Bušs varot vērsties novadā ar rakstisku iesniegumu – tas tikšot izskatīts. Augstskola nespēj palīdzētLatvijas Lauksaimniecības universitātes Studiju daļas galvenā speciāliste Arnita Lejava-Lembere atzīst, ka arvien vairāk studēt gribētājiem rodas problēmas ar galvotājiem kredītu saņemšanai: «Palīdzēt mums ir grūti, jo tādā gadījumā risinājuma praktiski nav un viņi spiesti palikt aiz durvīm.» Speciāliste piebilst, ka gadījumi, kad kredīta saņemšanai izsniegts pašvaldības galvojums, esot samērā reti, taču pozitīva pieredze esot ar vairākām Kurzemes un Vidzemes pašvaldībām, kā arī Ozolnieku novadu.Ozolnieki problēmu nesaredzReģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas pārstāve Justīne Plūmiņa norāda, ka galvojuma piešķiršana ir katras pašvaldības jautājums, tas tiek izvērtēts no budžeta iespējām un tā, kā paredz pašvaldības saistošie noteikumi. Galvot pašvaldības drīkstot, taču praksē šādu gadījumu neesot daudz.Ozolnieku novada Domes priekšsēdētājs Māris Ainārs atzīst, ka atbalsta sniegšana esot pašsaprotama lieta: «Pašvaldība ir galvojusi vairākiem studentiem. Protams, katrs gadījums tiek individuāli izvērtēts. Ja jaunietis ir perspektīvs un mūs pārliecina, ka iekļauties darba tirgū pēc studiju beigšanas nebūs problēmu, galvojums netiek atteikts.» Viņš arī piebilst, ka pagaidām neesot bijis problēmu ar kredītu atmaksu – jaunieši esot apķērīgi, centīgi un godprātīgi. Arī Jelgavas Domē par galvojuma iespējām interesējušies vairāki jaunieši, pēdējais iesniegums saņemts pirms gada. Prese sekretāre Līga Klismeta skaidro, ka šie studenti tiekot aicināti vērsties pašvaldības Izglītības atbalsta fondā, kas izskata katru gadījumu un meklē risinājumu, kā palīdzēt. «Ne vienmēr atbalsts ir kā galvojums bankai, bijuši gadījumi, kad studentiem caur fondu tiek piešķirti līdzekļi mācībām,» piebilst L.Klismeta.
