Jautājums paliek atklāts, kā Eiropas un ASV sankcijas varētu ietekmēt Latviju un kāda būtu mūsu valsts pareizākā rīcība pašreizējā situācijā. Par to saruna ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētāju Jāni Endziņu.
– Kā Ukrainā notiekošais var ietekmēt procesus Latvijas uzņēmējdarbībā?
Protams, iespējami ir dažādi scenāriji. Varam tikai cerēt, ka attīstības scenāriji būs maksimāli labvēlīgi. Viens no tiem – situācija Ukrainā pietiekami pārskatāmā laikā normalizējas un konflikts tālāk neeskalējas. Tad atjaunotos tāds stāvoklis, kāds tas bija pirms mēneša. Protams, zināmas jukas Ukrainā, dažādas pārmaiņas būs, ņemot vērā, ka šajā valstī ir jauna vara. Svarīgi, lai neattīstās militāri konflikti un kaut kas tamlīdzīgs. Otra scenārija gadījumā konflikts Ukrainā eskalējas un situācija var attīstīties ļoti negatīvi.
– Ko nozīmē jēdziens «ļoti negatīvi»?
Nedod Dievs, ja tur sākas reāla karadarbība. Ja tā tomēr notiks, Latvijas uzņēmēju eksports uz Ukrainu cietīs vēl vairāk nekā pašreiz. Arī ja sāktos pilsoņu karš vai kas tamlīdzīgs, sagaidāmās sekas ir līdzīgas. Jāņem arī vērā, ka šajā konfliktā iesaistījusies Krievija, un te jau ir jautājums par to, kā veidojas turpmākās ekonomiskās attiecības ar šo kaimiņvalsti. Ir skaidrs – jo vairāk konflikts attīstās negatīvā nozīmē un sākas militāras darbības, jo lielāka ir varbūtība, ka būs nopietnākas sankcijas pret Krieviju, kam sekos noteikti atbildes gājieni. Un jārēķinās, ka Latvijas uzņēmējiem, it īpaši tiem, kuri eksportē savu produkciju uz Krieviju, tas būs zināms pārbaudījums. Ukraina Latvijas uzņēmumiem ir salīdzinoši mazāks eksporta tirgus, bet, ja konflikts attīstās tā, ka mums būtiski pasliktinās ekonomiskās attiecības ar Krieviju, protams, situācija kļūs ievērojami sliktāka. Krievija tomēr ir pietiekami liels kaimiņvalsts tirgus, un tā zaudēšana būtu pietiekami sāpīga.
– Vairākkārt ir uzsvērts: ja pret Krieviju tiktu īstenotas ekonomiskās sankcijas, no tām ciestu arī Latvijas uzņēmēji. Kādai vajadzētu būt optimālajai Latvijas valdības rīcībai šādā situācijā?
Skaidrs, ka Latvijas uzņēmēju kopums, būtiski pasliktinoties attiecībām ar Krieviju, cietīs vairāk, nekā tas būs vidēji citās valstīs. Tas faktors noteikti jāņem vērā. Protams, ir jāņem vērā daudzi ģeopolitiskie aspekti. Proti, gan ekonomiskais, gan ģeopolitiskais. No vienas puses ir ekonomiskais aspekts, no otras – ģeopolitiskais, kas jau ir pavisam cita dimensija. Ir jāizprot, kā rīkoties labāk.
– Vai ir iespējams atrast modeli, kas ļautu ieviest nepieciešamās sankcijas pret Krieviju, vienlaikus maksimāli maz skarot Latvijas biznesa intereses?
Tas būtu ideālais variants, ja vien šāda iespēja būtu. Jautājums ir par to, vai mūsu ārlietu un ekonomikas ministri pietiekami apzinās reālo situāciju, lai varētu atrast labākos risinājumus. Jautājums ir par to, kā šīs lietas vislabāk risināt no valsts viedokļa. Tas ir mūsu ārlietu dienesta darbiņš. Nav arī skaidrības, vai minētā situācija vispār ir iespējama.
– Kurās nozarēs strādājošie uzņēmumi varētu ciest visvairāk minēto sankciju ieviešanas gadījumā? Vai to vispār ir iespējams prognozēt?
Pilnīgi noteikti runa ir par pārtikas nozari, dažādu dzērienu ražošanu un tamlīdzīgu produkciju. Tāpat austrumu tirgū ir diezgan liels pieprasījums pēc tekstilrūpniecības produkcijas, tur ir pārstāvēta farmācijas industrija. Krievijā ir pārstāvēts visai plašs nozaru spektrs, kurā iesaistīti Latvijas uzņēmumi.
– Vai pieļaujat iespēju, ka problēmas varētu radīt nevis pieprasījuma samazināšanās pēc Latvijas precēm, bet politisks Krievijas lēmums, nosakot, ka importēt preces no Latvijas nedrīkst?
Tas arī ir lielākais iespējamais risks, viena no izpausmēm, kā tas viss var realizēties. Pieprasījuma apsīkums vēl būtu pusbēda, bet dažādi politiski lēmumi ir pavisam cita lieta. Ir taču jau dzirdēts, ka sankciju ieviešanas gadījumā Krievija ir gatava spert dažādus soļus. Skaidrs, ka tā vai citādi Latvijas biznesa intereses var tikt skartas, tās var ciest.
– Vai Latvijas biznesa interesēs ir ieviest sankcijas pret Krieviju?
Skaidrs, ka sankciju dēļ Latvijas tautsaimniecība un uzņēmēji cietīs. ◆
