Kaut gan atsevišķiem ceļiem piešķirts vairāk līdzekļu un paaugstināta uzturēšanas klase, būtiski uzlabojumi braukšanas apstākļos uz mūsu ceļiem šoziem nav gaidāmi. Autovadītājiem atliek uzmanīties un sargāt sevi pašiem.
Kaut gan atsevišķiem ceļiem piešķirts vairāk līdzekļu un paaugstināta uzturēšanas klase, būtiski uzlabojumi braukšanas apstākļos uz mūsu ceļiem šoziem nav gaidāmi. Autovadītājiem atliek uzmanīties un sargāt sevi pašiem.
Šoziem ceļu uzturēšanai valstī plānots izlietot 11,1 miljonu latu, no kuriem ziemas dienestiem paredzēti 8,9 miljoni latu, kas ir par 1,6 miljoniem latu vairāk nekā iepriekšējā ziemā, informē Latvijas Autoceļu direkcijas (LAD) Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītāja Daiga Mežapuķe. LAD Ceļu uzturēšanas pārvaldes Jelgavas nodaļas rīcībā ceļu ziemas uzturēšanai (no šā gada 1. novembra līdz nākamā gada 31. martam) ir 308,5 tūkstoši latu, par 20 000 latu vairāk nekā iepriekšējā ziemā.
Katrai klasei savas prasības
Ceļi atkarībā no valsts autoceļu klasifikācijas un satiksmes intensitātes sadalīti piecās ziemas uzturēšanas klasēs – A, A1, B (valsts galvenie un 1. šķiras autoceļi), C un C1 (2. šķiras autoceļi). Vislabākā uzturēšana jānodrošina uz A klases ceļiem – pastāvīgos laika apstākļos tīrīšana vai kaisīšana jāveic trīs stundu laikā pēc snigšanas beigām vai apledojuma parādīšanās. Pastāvīgos laika apstākļos uzturēšana tiek garantēta no pulksten 6 līdz 22. Mūsu rajonā šai klasei atbilst tikai 1,5 kilometrus garš posms uz Rīgas šosejas pie Dalbes ar divjoslu kustību.
No A1 klases ceļiem LAD Jelgavas nodaļas pārziņā ir 82,6 kilometri ceļa Rīga – Jelgava – Lietuvas robeža; Ozolnieki – Dalbe un Jelgava – Dobele – Annenieki. Uz tiem braukšanas apstākļi jānodrošina no pulksten 6 līdz 20, bet brauktuves attīrīšanai no sniega, atbrīvošanai no ledus un kaisīšanai jānotiek četras stundas pēc snigšanas beigām vai ledus parādīšanās.
B klases ceļu garums rajonā sasniedz 146 kilometrus un aptver astoņus ceļus: Jelgava – Tukums; Dobele – Bauska; Jelgava – Staļģene – Code; Jelgava – Kalnciems, Kalnciems – Kūdra; Jelgava – Iecava; Jelgava – Tērvete; Pūri – Auce – Grīvaiši. Tiem jābūt nokaisītiem sešas stundas pēc apledojuma parādīšanās vai attīrītiem no sniega pēc snigšanas beigām. Brauktuvi atbrīvot no ledus nav paredzēts. Slīdamības novēršanai astoņas stundas pēc tās izveidošanās uz sasalušā vai piebrauktā sniega jāizveido rievas. Uz B un abiem C klases ceļiem attiecīgie braukšanas apstākļi jānodrošina no pulksten 6 līdz 18.
Savukārt C un C1 klases ceļiem, kuru garums rajonā sasniedz 340 kilometru, sniega tīrīšana pastāvīgos laika apstākļos jānodrošina 24 stundu laikā pēc snigšanas, bet kaisīšana jāveic bīstamajos ceļa posmos astoņu stundu laikā pēc apledojuma parādīšanās (C1 klases ceļu bīstamajās vietās tā tiek tikai rekomendēta). Bīstamajās vietās paredzēta arī rievu veidošana.
Mainīgos laika apstākļos priekšroka tiek dota A klases ceļiem. Savukārt tā sauktajiem bezklases ceļiem, kur satiksmes intensitāte ir mazāka par 100 automašīnām diennaktī un kur nekursē sabiedriskais transports, brauktuves no sniega jāattīra atbilstoši situācijai un iespējām, bet ne biežāk kā četras reizes sezonā.
Nepieciešams sabiedrības atbalsts
No vakardienas akciju sabiedrībā “Centrālā reģiona ceļi” Jelgavas ceļu rajonā darbu sākuši ziemas dienesta diennakts dežuranti, kas sekos laika apstākļu izmaiņām un ceļu seguma stāvoklim (tālrunis 6443391). Savukārt saņemt informāciju par rajona valsts autoceļu ziemas uzturēšanas klasēm, kā arī sniegt ziņas par ārkārtas situācijām uz rajona valsts autoceļiem var LAD Ceļu uzturēšanas pārvaldes Jelgavas nodaļā (tālruņi 3020467, 9358872). LAD nodaļai iedzīvotāji var zvanīt arī gadījumos, kad autovadītāji neievēro kravu pārvadāšanas nosacījumus un birstošu kravu (melnzemi, šķembas, kūdru, bietes u.tml.) ved nenosegtu vai mašīnā bez augstajiem bortiem. Pavasaros un rudeņos braukšanas apstākļus daudzviet pasliktina lauksaimnieki – traktoristi nav raduši pirms uzbraukšanas uz ceļa notīrīt ar māliem noķepušās riepas, tādēļ asfaltētais ceļš ir noklāts ar zemes pikučiem. Regulāras problēmas sagādā biešu vācēji un vedēji. Ja vainīgais tiek fiksēts, viņam ceļš jānotīra vai arī jāmaksā administratīvais sods. Bet tas nenotiek bieži. Ar trīs LAD nodaļas darbinieku spēkiem tas nav iespējams, nepieciešams sabiedrības atbalsts.
Sargā sevi pats…
LAD Ceļu uzturēšanas pārvaldes Jelgavas nodaļas vadītāja Izolda Liepa atzīst, ka, ņemot vērā degvielas cenu kāpumu, kas būtiski sadārdzinās darbu izmaksas, papildu šai ziemai piešķirtie 20 000 latu ir par maz. Turklāt daļa autoceļu ir paaugstinātas klases, kas nozīmē augstākas prasības ceļa uzturēšanai. Tādējādi ziemas dienestam būs jādara vairāk, bet faktiski piešķirto līdzekļu ir mazāk.
Uz braukšanas apstākļu uzlabojumu grūti cerēt. “Nevar zināt, kāda būs ziema. Mainīgajiem laika apstākļiem, kad vienu dienu līst, pēc trim dienām snieg, tad uzsalst, nevarēsim “izlēkāt” līdzi. Par ceļu uzturēšanas noteikumiem runājot, jāteic, ne vienmēr atbalstām nostāju, ka sniegs jātīra pēc snigšanas beigām. Ko darīt, ja snieg vairākas diennaktis? Ja kaut ko sāks darīt tikai tad, kad beigs snigt, pa ceļu vispār nevarēs pabraukt. Tā rodas lielie tēriņi,” stāsta I.Liepa.
Padomju laikos, kad mašīnām ziemas riepu vispār nebija, tikai izredzētajiem bija riepas ar radzēm, tomēr uz ceļa varēja justies drošāk. Acīmredzot attieksme pret ceļiem bija citāda. I.Liepa iebilst, ka sava nozīme ir ceļa segumam. Pašlaik uz LAD pārziņā esošajiem valsts ceļiem rajonā asfalta segums ir kalpojis 25 – 30 un vairāk gadu. Tikai atsevišķos posmos tas ir svaigāks vai atjaunots. Bet normālais asfaltbetona seguma kalpošanas mūžs ir 12 gadu. Tātad, kā teicis CSSD direktors Andris Lukstiņš, ar 21. gadsimta mašīnām braucam pa 19. gadsimta ceļiem.
Ceļu pārvaldītāji atzīst, ka arī nākamgad nekas labāks nav gaidāms. “Tāpēc gribētu, lai visi ievēro braukšanas ātrumu, nevis zem sava goda uzskata pārvietošanos ar piecdesmit un deviņdesmit kilometriem stundā. Ziema ir ziema. Jāuzmanās, redzot sniega “šļuru”. Tas nekas, ja ceļš notīrīts, apakšā var būt apledojums. Ir jāsargā sevi pašiem,” saka I.Liepa.
Bet par finansējumu ceļiem nākamajā gadā – kādā citā “Lietišķās Zemgales” laidienā.
